Berlīnes Šēnefeldes lidosta (Berlin Schönefeld Airport)
Berlīnes Šēnefeldes lidosta (de) bija lidosta Vācijā, tās galvaspilsētas Berlīnes otra lielākā starptautiskā lidosta. Tā bija izvietota pilsētas dienvidaustrumu pierobežā Brandenburgas federālajā zemē, 20 km no pilsētas centra. Lidostas nosaukums bija veidots no netālās Šēnefeldes pilsētiņas. Ilgus gadus Šēnefeldes lidlauks bija lielākais un galvenais Austrumvācijas aviotransporta mezgls. Līdz slēgšanai 2020. gadā tā bija lidsabiedrību Condor, easyJet un Ryanair bāzes lidosta.
1934. gada 15. oktobrī tagadējā lidlauka vietā tika sākta lidlauka izbūve ar trim 800 m gariem skrejceļiem Šēnefeldē esošās Henschel lidmašīnu rūpnīcas vajadzībām. Otrajā pasaules kara laikā tur tika uzbūvēti ap Dornier vidējie bumbvedēji. Pēc kara, 1946. gadā, lidlauku izmantoja Sarkanā armija, un padomju lidsabiedrība Aeroflot sāka veikt aviopārvadājumus. 1947. gadā tika uzsākta civilā lidlauka būvniecība, kas kļuva par Vācijas Demokrātiskās Republikas lidsabiedrību Interflug bāzi.
2006. gadā līdzās Šēnefeldes lidostai tika uzsākta Brandenburgas lidosta būvniecība. Jaunā lidosta tika atklāta 2020. gada 31. oktobrī, bet Šēnefeldes lidosta slēgta 25. oktobrī. Daļu no vecās lidostas infrastruktūras paredzēts izmantot Vācijas valdības vajadzībām.
1934. gada 15. oktobrī tagadējā lidlauka vietā tika sākta lidlauka izbūve ar trim 800 m gariem skrejceļiem Šēnefeldē esošās Henschel lidmašīnu rūpnīcas vajadzībām. Otrajā pasaules kara laikā tur tika uzbūvēti ap Dornier vidējie bumbvedēji. Pēc kara, 1946. gadā, lidlauku izmantoja Sarkanā armija, un padomju lidsabiedrība Aeroflot sāka veikt aviopārvadājumus. 1947. gadā tika uzsākta civilā lidlauka būvniecība, kas kļuva par Vācijas Demokrātiskās Republikas lidsabiedrību Interflug bāzi.
2006. gadā līdzās Šēnefeldes lidostai tika uzsākta Brandenburgas lidosta būvniecība. Jaunā lidosta tika atklāta 2020. gada 31. oktobrī, bet Šēnefeldes lidosta slēgta 25. oktobrī. Daļu no vecās lidostas infrastruktūras paredzēts izmantot Vācijas valdības vajadzībām.
| IATA Code | SXF | ICAO Code | EDDB | FAA Code | |
|---|---|---|---|---|---|
| Telefons | +49 (0)180 5000 186 | Fakss | Elektroniskais pasts | ||
| Mājaslapa | Hipersaite |
Ģeogrāfiskā karte - Berlīnes Šēnefeldes lidosta (Berlin Schönefeld Airport)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |