Ģeogrāfiskā karte - Dušanbe (Dushanbe)

Pasaule >  Āzija >  Tadžikistāna >  Dušanbe

Dušanbe (Dushanbe)

Dušanbe ir Tadžikistānas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Pilsētas nosaukums no tadžiku valodas nozīmē ‘pirmdiena’ (du divi + šamba vai šanbe diena) un atsaucas uz to, ka tā bija populāra pirmdienas tirgus vieta. Līdz 1929. gadam pilsēta bija zināma kā Dušamba, bet no 1931. līdz 1961. gadam kā Staļinabada . Pēc 2012. gada datiem iedzīvotāju skaits pilsētā bija 779 tūkstoši, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,05 miljonus.

Pirms Dušanbe kļuva par pilsēta šajā vietā atradās trīs nelielas apdzīvotas vietas, no kurām lielāko sauca par Dušambi. Dušambe ilgu laiku bija Bukhāras hanistes sastāvā. 1920. gadā tā nonāca Padomju Savienības kontrolē. Kā pilsēta tā dibināta 1925. gadā, un tā vienlaicīgi tika izvēlēta kā Tadžikijas PSR galvaspilsēta.

 

Ģeogrāfiskā karte - Dušanbe (Dushanbe)

Ģeogrāfiskais platums / Ģeogrāfiskais garums : 38° 33' 28" N / 68° 46' 47" E | Laika josla : UTC+5 | Valūta : TJS | Telefons : 992  

Photograph

Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
Dušanbe
1 2 3 4 

Zeme (teritorija) - Tadžikistāna

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Tadžikistānai ir 430 km robeža ar Ķīnu, 870 km ar Kirgizstānu, 1161 km ar Uzbekistānu, 1331 km ar Afganistānu. Kalni aizņem 93% valsts teritorijas un vairāk nekā puse valsts atrodas vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa. Tadžikistānā ir vairāk nekā 1300 ezeri un tai ir Centrālāzijas lielākās ūdens rezerves. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš. Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.

1924. gadā PSRS valdība, lai novērstu Centrālāzijas tjurku tautu un musulmaņu vienotību, sāka veidot jaunas nacionālās republikas, sadalot savstarpēji radniecīgos kazahus, kirgīzus, uzbekus un turkmēņus. Tadžiki, kas vienīgie bija irāņu tauta, sākotnēji saņēma autonomu republiku Uzbekijas PSR sastāvā. Tadžiku Buhāra un Samarkanda palika Uzbekijā, taču 1929. gadā izveidojoties Tadžikijas PSR, tā saņēma Hudžandas pilsētu. Uzbekijā palikušos tadžikus spieda asimilēties un kļūt par uzbekiem. Jaunizveidotajā republikā sāka veidoties tadžiku nācija. Pēc kolektivizācijas sākšanās Tadžikijā paplašināja kanālu sistēmu, un attīstīja kokvilnas audzēšanu.
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
TG Tadžiku valoda (Tajik language)
Ģeogrāfiskā karte  
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Uzbekistāna 
  •  Ķīna 

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Zeme, Valsts, Reģions,...


Pilsēta, Ciems,...

Facebook

 mapnall@gmail.com