Ģeogrāfiskā karte - Haiti (Republic of Haiti)

Haiti oficiāli Haiti Republika ir valsts Amerikā, Karību reģionā. Tā atrodas uz tāda paša nosaukuma salas Lielo Antiļu salu grupā, ko dala ar vienīgo kaimiņvalsti Dominikānu. To apskalo Atlantijas okeāns ziemeļos, Gonāvas līcis rietumos un Karību jūra dienvidos. Administratīvi valsts teritorija ir iedalīta desmit rajonos.

Haiti ir divas oficiālās valodas: franču un Haiti kreolu valoda, kas cēlusies no franču valodas, taču no tās ļoti atšķiras. Haiti galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portoprensa. Galvenā reliģija valstī ir katolicisms, taču plaši tiek praktizēts vudū kults.

Haiti atrodas tropiskā klimata joslā, tās dabas skaistuma dēļ franču valodā salu dēvē par "La Perle des Antilles" . Haiti ir ļoti kalnaina valsts, tomēr mūsdienās kalnus vairs neklāj meži, kā tas bija agrāk, jo tie tika izcirsti. Pēc svarīgākajiem ekonomiskajiem rādītājiem Haiti ir nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē.

1492. gadā Haiti salu atklāja spāņi. Tie salu nodevēja par Espanjolu un sāka to kolonizēt (Kolumba ekspedīcija). 1677. gada salas rietumu daļa nonāca Francijas pakļautībā. Centrālā un austrumu salas daļa ar nosaukumu Sandomingo palika Spānijai. Vietejie iedzīvotāji - indiāņi - tika iznīcināti, bet viņu vietu ieņēma nēģeri-vergi no Āfrikas. 1789. gadā Sandomingo apdzīvoja 36 tūkstoši eiropiešu, 28 tūkstoši brīvo mulatu un apmēram 500 tūkstoši nēģeru-vergu. 1804. gada 1. janvārī melnādainie Haiti iedzīvotāji izveidoja neatkarīgu republiku. Mulati arī izveidoja savu valsti. 1825. gadā Francija atzina Haiti neatkarību. No 1915. līdz 1934. gadam valsti okupēja ASV karaspēks, kuri atstāja valdībā tikai mulatu eliti.

1957. gadā par Haiti prezidentu kļuva tautas izvēlēts ārsts, bijušais veselības ministrs, cīnītājs pret tīfu - Fransuā Duvaljē, kurš vēlāk kļuva par diktatoru. 1971. gadā viņa amatu pārņēma Duvaljē dēls Žans Klods Duvaljē. 1986. gadā Duvaljē klana režīms tika gāzts, un pēc vairākiem apvērsumiem pie varas nāca demokrātiskā valdība ar bijušo mācītāju Žanu Betrānu Aristīdu kā prezidentu. 1987. gada martā, tika apstiprināta jaunā Haiti konstitūcija, kuru atbalstīja lielākā iedzīvotāju daļa. 1991. gada augustā, deputātu palāta veica neuzticības balsojumu Aristīdam (par Aristīda gāšanu no prezidenta amata nobalsoja 83 balsis, pret - 11). Līdz pat 1994. gadam valstī valdīja politiska nestabilitāte, kamēr Aristīds ar ASV palīdzību tika atjaunots prezidenta amatā.