Ģeogrāfiskā karte - Kongo Republika (Republic of the Congo)

Pasaule >  Āfrika >  Kongo Republika

Kongo Republika (Republic of the Congo)

Kongo Republikas karogs
Kongo Republika ir valsts Centrālajā Āfrikā, tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Tā robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku dienvidos un austrumos, Gabonu rietumos, Kamerūnu un Centrālāfrikas Republiku ziemeļos, un Kabindas provinci (Angolas provinci) dienvidrietumos. Rietumos Kongo Republiku apskalo Atlantijas okeāns. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Brazavila. Valsts teritorija ir bagāta ar mežiem. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo valsts dienvidu daļā.

Reģionā dominēja Bantu runājošās ciltis, kas uzcēla tirdzniecības ceļus, kas veda uz Kongo upes baseinu. Kongo agrāk bija daļa no Francijas Ekvatoriālās Āfrikas. Pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā bijusī franču kolonija kļuva par Kongo Republiku. Kongo Tautas Republika bija marksisma-ļeņinisma vienas partijas valsts no 1970. līdz 1991. gadam. Daudzpartiju vēlēšanas ir notikušas kopš 1992. gada, lai gan demokrātiski ievēlētā valdība tika gāzta 1997. gada Kongo Republikas pilsoņu kara laikā.

Politiskā stabilitāte un ogļūdeņražu ieguve padarīja Kongo Republiku par ceturto lielāko naftas ražotāju Gvinejas līcī un nodrošināja valsti ar relatīvu labklājību, neskatoties uz infrastruktūras un publisko pakalpojumu slikto stāvokli un nevienlīdzīgu naftas ieņēmumu sadali.

Kongo Republika kļuva par neatkarīgu valsti 1960. gada 15. augustā ar Filbertu Jolo, kā valsts pirmo prezidentu. 1963. gadā Jolo bija spiests atkāpties no amata pēc strādnieku nemieriem. Alfonso Masemba-Debā kļuva par valsts prezidentu ar Paskālu Lisobu kā premjerministru. 1964. gadā Debā padarīja Nacionālās revolūcijas kustību par vienīgo partiju valstī un ieviesa valstī sociālistisku režīmu. Viņš uzsāka nacionalizāciju un izveidoja attiecības ar Padomju Savienību, Ziemeļkoreju, Ziemeļvjetnamu un Ķīnas Tautas Republiku. 1968. gadā Debā tika gāzts apvērsumā, kuru veica Marians Ngoabi. Viņš turpināja sava priekšteča iesākto sociālistisko režīmu, taču izveido savu partiju - Kongo Darba partiju (KDP).

1970. gadā Ngoabi proklamēja Kongo Tautas Republiku ar KDP kā vienīgo atļauto partiju valstī. 1975. gadā viņš parakstīja ekonomiskās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību. 1977. gadā Ngoabi tika noslepkavots; pēc neilga laika tiek noslepkavots arī Brazavilas arhibīskaps un bijušais prezidents Debā. Žoakīns Uhombo-Opango kļuva par valsts prezidentu. Viņš palika prezidenta amatā līdz viņu piespieda atkāpties 1979. gada februārī. Deniss Saso-Nguso kļuva par prezidentu. Viņš izveidoja attiecības ar Austrumu bloka valstīm un ar Padomju Savienību noslēdza 20 gadu ilgu draudzības līgumu 1981. gadā.

1990. gadā KDP pameta marksisma ideoloģiju. 1992. gadā tika ieviesta jauna konstitūcija, kura ieviesa vairāku partiju sistēmu. 1992. gadā tika rīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas, kurās uzvarēja Paskāls Lisoba no Panāfrikas Sociāldemokrātiskās Savienības (PSS). Nguso un Bernards Kolēlas no Kongo kustības par demokrātisku un integrētu attīstību nebija apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem. Spriedze turpināja pieaugt, kad Kolēlas, Lisoba un Nguso izveidoja savas "Ninja", "Cocoye" un "Cobra" fakcijas. Katra fakcija piesaistīja dalībniekus no viņu vadītāju etniskās un politiskās grupas: Mboči atbalstīja Nguso, Niboleki Lisobu un Lari Kolēlasu. 1993. gada parlamentārajās vēlēšanās PSS ieguva lielāko daļu no vietām nacionālajā asemblejā. Pēc vēlēšanām notika sadursmes starp valdības un opozīcijas spēkiem, kas aizsāka Pirmo Kongo Republikas pilsoņu karu. 1994.-1995. gadā valdība noslēdza pamieru ar opozīcijas spēkiem un opozīcijas dalībniekiem tika iedoti amati valdībā. Tomēr Lisobam neizdevās piespiest visas fakcijas atbruņoties. 1997. gadā Lisoba, gaidot apvērsuma mēģinājumu no Nguso, lika "Cocoye" fakcijai sagūstīt Nguso un piespiest viņa "Cobra" grupu atbruņoties. Tas izraisīja jaunu pilsoņu karu un visas fakcijas sāka kontrolēt savu daļu no Brazavilas. Lisoba mēģināja atrast sabiedrotos, dodoties vizītēs uz Ruandu, Ugandu un Namībiju. Viņš ieguva atbalstu no Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta Lorāna Kabilas. Taču Nguso guva palīdzību no Angolas, jo Lisobas valdība atbalstīja Nacionalo savienību par pilnīgu Angolas neatkarību (UNITA) tās pilsoņu karā. Francija arī palīdzēja Nguso, vēlētos saglabāt savas naftas intereses valstī.

1997. gadā Lisoba iecēla Kolēlasu par valsts premjerministru un viņa fakcija pārgāja valdības pusē. 1997. gada 11-12 oktobrī Angolas gaisa spēki bombardēja "Cocoye" spēku pozīcijas Brazavilā. 16. oktobrī "Cobra" fakcijas spēki kopā ar Angolas karaspēku un tankiem ieguva pilnīgu kontroli pār galvaspilsētu. Nguso nākamajā dienā sevi pasludināja par valsts jauno prezidentu. Viņš iekļāva "Cobra" fakcijas dalībniekus valsts armijā, nelikvidējot grupu. Pēc galvaspilsētas ieņemšanas "Cobra" fakcija izklīda par pilsētu, sagūstot un nogalinot viņu pretinieku vienības, un nolaupot viņu mantas. Angolas spēki iebruka Puentnuārā, kur tie sastapa mazu pretestību, jo lielākā daļa valdības spēku padevās. Zaudējot kontroli pār galvaspilsētu, Lisobas un Kolēlasa spēki pārgrupējās un turpināja veikt uzbrukumus vairākām pilsētām. Tas noveda pie Angolas un Čadas spēku izvietošanos valsts teritorijā, lai apturētu nemiernieku aktivitāti. 1999. gadā valdība un nemiernieki parakstīja miera līgumu Zambijā, kas nodrošināja nacionālo dialogu, politisko partiju demilitarizāciju un nemiernieku vienību atkārtotu uzņemšanu valsts drošības spēkos.

2001. gadā tika ieviesta jauna konstitūcija, kas pavēra ceļu prezidentālajām un parlamentārajām vēlēšanām. 2002. gadā notika referendums par konstitūcijas grozījumu. 87% nobalsoja par tās grozīšanu. Kongo Republika kļuva par prezidentālu valsti, prezidenta termiņu ilgums tika pagarināts uz 7 gadiem, tika izveidota divpalātu asembleja un premjerministra amats tika likvidēts. Opozīcija iebilda par šādu grozījumu, uzskatot, ka prezidentam tiek dotas pārāk plašas pilnvaras. 2002. gada decembra vēlēšanās Nguso ieguva gandrīz 90% balsu. Viņa galvenajiem sāncenšiem, Lisobam un Kolēlasam, bija aizliegts tajās piedalīties. Pēc vēlēšanām cīņas atsākās Pulas departamentā starp valdības spēkiem un nemierniekiem, kurus vadīja Pastors Ntumi. Konflikts beidzās ar miera līguma parakstīšanu 2003. gada aprīlī.

Nguso tika atkārtoti ievēlēts 2009. gada prezidenta vēlēšanās. 2015. gadā notika referendums par konstitūcijas grozīšanu. 92,27% nobalsoja par grozījumu. Būtiskākais, kas tika izmainīts bija tas, ka viena persona var tikt ievēlēta par prezidentu 3 reizes. Šis grozījums ļāva Nguso kandidēt uz jaunu termiņu. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gada prezidenta vēlēšanās.

 
Valūta / Valoda 
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
XAF Centrālāfrikas CFA franks (Central African CFA franc) Fr 0
ISO Valoda
FR Franču valoda (French language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  

Ģeogrāfiskā karte - Kongo Republika (Republic of the Congo)

Ģeogrāfiskais platums / Ģeogrāfiskais garums : 1° 0' 0" S / 15° 30' 0" E | Laika josla : UTC+1 | Valūta : XAF | Telefons : 242  

Ģeogrāfiskā karte

Ģeogrāfiskā karte-Kongo RepublikaCongo-Brazzaville_regions_map.png
Congo-Brazzaville_re...
2518x3008
freemapviewer.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo RepublikaCongo_Brazzaville_Topography.png
Congo_Brazzaville_To...
1334x1501
freemapviewer.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo RepublikaUn-congo-brazzaville.png
Un-congo-brazzaville...
2349x2947
freemapviewer.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika1000px-Congo_location_map.svg.png
1000px-Congo_locatio...
1000x1075
freemapviewer.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo RepublikaRepublic_of_Congo_BMNG.png
Republic_of_Congo_BM...
1654x1925
freemapviewer.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo-Brazzaville_regions_map.png
Congo-Brazzaville_re...
2518x3008
upload.wikimedia.org
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-6172435026_15250d8225_m.jpg
6172435026_15250d822...
2385x3160
farm7.staticflickr.c...
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Un-congo-brazzaville.png
Un-congo-brazzaville...
2349x2947
upload.wikimedia.org
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-large_detailed_political_and_administrative_map_of_congo_democratic_republic_with_all_cities_and_roads.jpg
large_detailed_polit...
3038x2257
www.vidiani.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-7199-050-55A79A37.jpg
7199-050-55A79A37.jp...
1600x1599
media-2.web.britanni...
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-detailed_physical_map_of_congo_democratic_republic_zaire.jpg
detailed_physical_ma...
1500x1370
www.vidiani.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-d-r-of-congo-physical-map.gif
d-r-of-congo-physica...
1399x1451
hopetoursafarisafric...
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo_Brazzaville_Topography.png
Congo_Brazzaville_To...
1334x1501
upload.wikimedia.org
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Mapa-de-Relieve-Sombreado-del-Oriente-de-la-Republica-Democratica-del-Congo-Zaire-6296.jpg
Mapa-de-Relieve-Somb...
1274x1558
mapas.owje.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-detailed_road_and_physical_map_of_congo_democratic_republic.jpg
detailed_road_and_ph...
1190x1156
www.vidiani.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo_Democratic_Republic_Map.jpg
Congo_Democratic_Rep...
1070x1184
upload.wikimedia.org
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-detailed_relief_and_political_map_of_congo_democratic_republic_with_roads_regions_and_cities_for_free.jpg
detailed_relief_and_...
1070x1184
www.vidiani.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo-Physical-Relief-Map.jpg
Congo-Physical-Relie...
1034x1194
mappery.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Republic_of_Congo_Map.jpg
Republic_of_Congo_Ma...
1034x1194
upload.wikimedia.org
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo-1986-Guide-Map.gif
Congo-1986-Guide-Map...
1010x1170
mappery.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Congo-Map.gif
Congo-Map.gif
1010x1170
www.winwallpapers.ne...
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-congo.gif
congo.gif
1010x1170
www.lib.utexas.edu
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-detailed-political-map-of-congo-democratic-republic.jpg
detailed-political-m...
1050x1100
www.map-library.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-Democratic-Republic-of-Congo-Map.jpg
Democratic-Republic-...
1210x927
www.mappery.com
Ģeogrāfiskā karte-Kongo Republika-democratic-republic-of-congo-map3.jpg
democratic-republic-...
1210x927
drccrisisguide.files...
1 2 3 4 5 

Administratīvi teritoriālais iedalījums

Zeme, Valsts, Reģions,...

Facebook

 mapnall@gmail.com