Ģeogrāfiskā karte - Hatlona (Viloyati Khatlon)

Pasaule >  Āzija >  Tadžikistāna >  Hatlona

Hatlona (Viloyati Khatlon)

Hatlona vai Hatlonas vilojats ir viena no Tadžikistānas pirmās pakāpes administratīvajām vienībām. Izvietojusies valsts dienvidrietumos, aizņemot Hisora Alaja dienvidu atzarus, Pamira rietumu priekškalnes un Tadžikijas depresiju ar Pandžas un Vahšas upju ielejām. Ziemeļos robežojas ar Tadžikistānas republikas pakļautības rajoniem, austrumos — ar Kalnu Badahšānu, dienvidos — ar Afganistānu, rietumos — ar Uzbekistānu. Izveidots 1988. gada septembrī kā Hatlonas apgabals, apvienojot likvidētos Kelobas un Kurgontepas apgabalus un Norakas pilsētu. Pēc Tadžikistānas neatkarības pasludināšanas, Hatlonas vilojats likvidēts, sadalot to atkal Kelobas un Kurgontepas vilojatos, bet jau 1992. gada decembrī tie atkal apvienoti, atjaunojot Hatlonas vilojatu.

PSRS laikā Hatlona bija viens no galvenajiem Tadžikistānas lauksaimniecības reģioniem, kurā dominējošā kultūra bija kokvilna. Lai nodrošinātos ar darbaspēku, kampaņveidīgi no kalnu rajoniem uz līdzenumu tika pārvietoti turienes iedzīvotāji. Tas vēlāk radīja klanu nesaskaņas starp šīm iedzīvotāju grupām, kas 1990. gados noveda pie pilsoņu kara starp valdību atbalstošajiem kelobiešiem no vienas puses un garmiešiem un pamiriešiem no otras puses. Hatlonas reģions bija viens no karadarbības visvairāk skartajiem.

Kategorija:Tadžikistānas administratīvais iedalījums

 

Ģeogrāfiskā karte - Hatlona (Viloyati Khatlon)

Ģeogrāfiskais platums / Ģeogrāfiskais garums : 37° 49' 60" N / 69° 0' 0" E | Laika josla : UTC+5 | Valūta : TJS | Telefons : 992  

Photograph

Hatlona
Hatlona
Hatlona
Hatlona
1 

Zeme (teritorija) - Tadžikistāna

Tadžikistānas Republika (Ҷумҳурии Тоҷикистон) ir vidēji attīstīta valsts Vidusāzijā bez pieejas pie jūras. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Uzbekistānu, ziemeļos ar Kirgizstānu, austrumos ar Ķīnu, bet dienvidos ar Afganistānu. Tadžikistānai ir 430 km robeža ar Ķīnu, 870 km ar Kirgizstānu, 1161 km ar Uzbekistānu, 1331 km ar Afganistānu. Kalni aizņem 93% valsts teritorijas un vairāk nekā puse valsts atrodas vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa. Tadžikistānā ir vairāk nekā 1300 ezeri un tai ir Centrālāzijas lielākās ūdens rezerves. Nabadzīgākā no bijušajām PSRS republikām, tāpēc, ka tur no 1992. līdz 1997. gadam norisinājās pilsoņu karš. Tadžiki veido 79% no kopējā iedzīvotāju skaita. Lielākās minoritātes ir uzbeki (15%), krievi (1%), kirgīzi (1%) u.c.

1924. gadā PSRS valdība, lai novērstu Centrālāzijas tjurku tautu un musulmaņu vienotību, sāka veidot jaunas nacionālās republikas, sadalot savstarpēji radniecīgos kazahus, kirgīzus, uzbekus un turkmēņus. Tadžiki, kas vienīgie bija irāņu tauta, sākotnēji saņēma autonomu republiku Uzbekijas PSR sastāvā. Tadžiku Buhāra un Samarkanda palika Uzbekijā, taču 1929. gadā izveidojoties Tadžikijas PSR, tā saņēma Hudžandas pilsētu. Uzbekijā palikušos tadžikus spieda asimilēties un kļūt par uzbekiem. Jaunizveidotajā republikā sāka veidoties tadžiku nācija. Pēc kolektivizācijas sākšanās Tadžikijā paplašināja kanālu sistēmu, un attīstīja kokvilnas audzēšanu.
Valūta / Valoda  
ISO Valoda
RU Krievu valoda (Russian language)
TG Tadžiku valoda (Tajik language)
Ģeogrāfiskā karte  
Ģeogrāfiskā karte-TadžikistānaSatellite_image_of_Tajikistan_in_November_2003.jpg
Satellite_image_of_T...
3039x2163
Ģeogrāfiskā karte-Tadžikistāna1191px-Tajikistan_location_map.svg.png
1191px-Tajikistan_lo...
1191x903
Ģeogrāfiskā karte-TadžikistānaTajikistan_2001_CIA_map.jpg
Tajikistan_2001_CIA_...
2016x2032
Ģeogrāfiskā karte-TadžikistānaTajikistan_Topography.png
Tajikistan_Topograph...
1249x908
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Uzbekistāna 
  •  Ķīna 

Facebook

 mapnall@gmail.com