Ģeogrāfiskā karte - Turkmenistāna (Turkmenistan)

Turkmenistāna (tk) ir valsts Centrālāzijā. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņu zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības Turkmēnijas PSR. Tā robežojas ar Afganistānu dienvidaustrumos, Irānu dienvidrietumos, Uzbekistānu ziemeļaustrumos, Kazahstānu ziemeļrietumos un Kaspijas jūru rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% iedzīvotāju ticība ir islāms.

Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis. Kopš 1993. gada iedzīvotāji ir saņēmuši valdības nodrošinātu elektrību, ūdeni un dabas gāzi bez maksas.

No 1077. līdz 1231. gadam tagadējā Turkmenistāna ietilpa Horezmas lielvalsts sastāvā. 1220. gadā to ieņēma Čingishans, 1388. gadā Tamerlans. No 1598. gada tā bija Hivas hanistes sastāvā. 1869. gadā Krievijas impērijas karaspēks izsēdās Kaspijas jūras dienvidaustrumu krastā un Kyzyl-Su apmetnē nodibināja Krasnovodskas fortu, kuru izmantoja par vienu no militārajām bāzēm Krievijas Turkestānas iekarošanai. Tagadējās Turkmenistānas teritorija tika anektēta 1881. gadā.

Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gada septembrī Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Padomju Republika un Horezmas Tautas Padomju Republika. 1924. gada 14. oktobrī tās likvidēja un turkmēņu apdzīvotajā teritorijā izveidoja Turkmēnijas PSR.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada 27 oktobrī Turkmenistāna pasludināja neatkarību. Valstī bija vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 .decembrī tajā valdīja prezidents Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). 1999. gada 28. decembrī parlaments Nijazovu deklarēja par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu, viņš tika pieņemts amatā nedēļu pirms vēlēšanām, kurās bija iekļauti tikai kandidāti, kurus izvēlējās Nijazovs. Opozīcijas kandidāti netika atļauti. Pēc Nijazova nāves 2007. gada 11. februārī notika jauna prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju ar 89% vēlētāju atbalstu tika izziņots Gurbanguli Berdimuhamedovs. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī. 2022. gada martā viņu amatā nomainīja viņa dēls Serdars Berdimuhamedovs.