Bretoņu valoda
Bretoņu valoda (brezhoneg, ) ir indoeiropiešu valodu saimes ķeltu zara valoda, kurā runā Francijas ziemeļrietumu daļas Bretaņas pamatiedzīvotāji bretoņi. Tai radniecīgas ir velsiešu valoda un korniešu valoda, ar kurām tā kopā veido britoņu valodu grupu. 2013. gadā bretoņu valodas pratēju skaits tika lēsts ap 206 tūkstošiem, no tiem 35 tūkstoši to lieto ikdienā. Bretoņu valodai izdala četrus dialektus — Leonas, Tregoras, Kornuelas un Vānas dialektu.
Morfoloģijā liela loma ir vārda ieskaņai (mutācijām). Bretoņu valoda ir analītiska valoda. Tajā ir daudz aizguvumu no latīņu un franču valodas.
Morfoloģijā liela loma ir vārda ieskaņai (mutācijām). Bretoņu valoda ir analītiska valoda. Tajā ir daudz aizguvumu no latīņu un franču valodas.
Zeme (teritorija)
-
Francija
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.