Inuītu valoda

Inuītu valoda
Inuītu valoda, arī inuktituta (ᐃᓄᒃᑎᑐᑦ, ), ir eskimosu–aleutu valodu saimes valoda. Tā ir oficiālā valoda divās Kanādas teritorijās — Nunavutā un Ziemeļrietumu Teritorijās. Kā minoritātes valoda tā ir arī atzīta Kvebekas un Ņūfaundlendas provincēs, kā arī Jukonas teritorijā. Inuītu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 36 tūkstošiem cilvēku. Tai radniecīgas valodas ir grenlandiešu valoda un iņupiatu valoda.

Zeme (teritorija)
  • Kanāda
    Kanāda (fr, en) ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir ar Amerikas Savienotajām Valstīm un austrumos Dāniju (robeža Hansa salā).

    Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.