Jorubu valoda

Jorubu valoda
Jorubu valoda ir Rietumāfrikas valoda vai dialektu kopa, kurā runā jorubi Nigērijas dienvidrietumos un Beninas dienvidos. Valoda ir tonāla un pieder pie Nigēras-Kongo valodu saimes. Kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 30—40 miljoniem. Oficiālā valoda Nigērijā, minoritātes valoda Beninā.

Valodai ir vairāki izteikti dialekti, kas tiek iedalīti trijās grupās: ziemeļrietumu dialekti (Abeokutas, Ibadanas, Ojo, Ogunas un Lagosas apkārtne), kas saistāmi ar Ojo impēriju, dienvidaustrumu dialekti (Okitikpukpas, Iladžes, Ondo, Ovo, Ikares un Sagamu apkārtne), kas saistāmi ar Beninas impērijas ekspansiju, un centrālie dialekti (Igbominas, Jagbas, Ilesas, Ekiti, Akures, Efonas un Idžebu apkārtne), kas uzskatāmi par pārejas formām starp galvenajām dialektu grupām. Standarta literāro valodu 1850. gados uz Ojo uz Ibadanas dialektu pamata izveidoja pirmais afrikāņu bīskaps Semjuels Krouters (Samuel A. Crowther). Rakstība modificētā latīņu alfabētā — jorubu alfabētā.

Zeme (teritorija)
  • Nigērija
    Nigērija (en), oficiāli Nigērijas Federālā Republika (Federal Republic of Nigeria) ir valsts Rietumāfrikā. Tā atrodas Nigēras upes lejtecē pie Gvinejas līča. Valsts robežojas ar Beninu rietumos, Kamerūnu austrumos, Čadu ziemeļaustrumos un Nigēru ziemeļos. Nigērijā pēc 2018. gada datiem dzīvo ap 195,605 miljoniem iedzīvotāju. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Āfrikā un septītā lielākā pasaulē. Nigērija ir Āfrikas Savienības, Nāciju Sadraudzības un OPEC dalībvalsts.

    Nigērijai ir gara vēsture ne tikai kā sen apdzīvotai teritorijai, bet arī kā apgabalam, kurā pastāvējušas varenas impērijas un pilsētvalstis, pirms vēl to bija kolonizējušas Eiropas lielvaras. Hausi ziemeļos, ibo dienvidaustrumos un jorubi dienvidrietumos, Ifes pilsētas apkaimē, bija nodibinājuši un izveidojuši labi organizētas karalistes jau vairākus gadsimtus pirms tam, kad šeit ieradās eiropieši.