Katalāņu valoda
Katalāņu valoda (català, vai ) ir romāņu saimes valoda. Katalāņu valoda ir valsts valoda Andorā, kā arī oficiālā valoda šādos Spānijas autonomajos apgabalos: Katalonijā, Valensijā un Baleāru Salās. Izplatīta arī dažos citos Spānijas reģionos (Aragonā un Mursijā), kā arī Francijas dienvidu reģionā Rusijonā un Algēro pilsētā Sardīnijā. Katalāņu literārā valoda tiek datēta sākot ar 12. gadsimtu, kad tā bija viena no Aragonas karalistes oficiālajām valodām. Katalāņu valodai vistuvākā ir oksitāņu valoda. Tai ir daudzi kopīgi vārdi arī ar spāņu valodu.
Katalāņu valodai nav oficiāla statusa Francijā, kaut arī kopš 2007. gada tā ir atzīta kā reģionālā valoda Austrumpireneju departamentā. Saskaņā ar 1958. gadā pieņemto konstitūciju, franču valoda tiek atzīta par vienīgo oficiālo valsts valodu Francijā.
Katalāņu valodas dialekti iezīmē relatīvu vienveidību, īpaši tad, ja salīdzina ar citām romāņu valodām. Tomēr tai tiek izšķirti divi lielāki katalānu valodas dialekti — austrumkatalāņu un rietumkatalāņu dialekts. Rietumkatalāņu dialektu mēdz dalīt arī valensiešu valodā (Valensijas apgabalā katalaņu valoda tiek saukta par valensiešu valodu) un ziemeļrietumkatalāņu valodā, savukārt autrumkatalāņu dialekts dalās četros dialektos — centrālajā katalāņu, Baleāru, ziemeļkatalāņu un Algēro dialektā.
Lai gan valodnieki uzskata, ka valensiešu valoda un katalāņu valoda ir viena un tā pati valoda, tomēr Valensijas apgabala iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi valensiešu valodu atdalīt no katalāņu valodas kā atsevišķu valodu.
Katalāņu valodai nav oficiāla statusa Francijā, kaut arī kopš 2007. gada tā ir atzīta kā reģionālā valoda Austrumpireneju departamentā. Saskaņā ar 1958. gadā pieņemto konstitūciju, franču valoda tiek atzīta par vienīgo oficiālo valsts valodu Francijā.
Katalāņu valodas dialekti iezīmē relatīvu vienveidību, īpaši tad, ja salīdzina ar citām romāņu valodām. Tomēr tai tiek izšķirti divi lielāki katalānu valodas dialekti — austrumkatalāņu un rietumkatalāņu dialekts. Rietumkatalāņu dialektu mēdz dalīt arī valensiešu valodā (Valensijas apgabalā katalaņu valoda tiek saukta par valensiešu valodu) un ziemeļrietumkatalāņu valodā, savukārt autrumkatalāņu dialekts dalās četros dialektos — centrālajā katalāņu, Baleāru, ziemeļkatalāņu un Algēro dialektā.
Lai gan valodnieki uzskata, ka valensiešu valoda un katalāņu valoda ir viena un tā pati valoda, tomēr Valensijas apgabala iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi valensiešu valodu atdalīt no katalāņu valodas kā atsevišķu valodu.
Zeme (teritorija)
-
Andora
Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts. -
Francija
Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika. -
Itālija
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna. -
Spānija
Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku.