Valoda - Kečvu valoda

Valoda  >  Kečvu valoda

Kečvu valoda

Kečvu valodas (qhichwa simi vai runasimi) ir valodu saime, kas izplatīta Dienvidamerikas austrumos (Andu kalnu centrālajā daļā). Pastāv dažādi uzskati par to, vai tā ir viena no Amerikas pamatiedzīvotāju valodām ar vairākiem dialektiem, vai tomēr valodu saime ar vairākām atsevišķām valodām. Kečvu valodu saimes ISO 639-5 kods ir qwe. Kečvu valodās runā aptuveni 7,8 miljoni cilvēku, galvenokārt kečvu. Līdzās spāņu valodai tā ir Peru un Bolīvijas valsts valoda.

Kečvu valodas tiek klasificētas divās lielās grupās — kečvu I valodās un kečvu II valodās.

Zeme (teritorija)

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā. Tā robežojas ar Brazīliju ziemeļrietumos, ar Paragvaju dienvidaustrumos, ar Argentīnu dienvidos un ar Peru rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 km² un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības.

Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā.

Peru

Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos - ar Brazīliju, dienvidaustrumos - ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Valoda

Quechua language (English)  Lingue quechua (Italiano)  Quechua (Nederlands)  Quechua (Français)  Quechua (Deutsch)  Língua quíchua (Português)  Кечуанские языки (Русский)  Lenguas quechuas (Español)  Język keczua (Polski)  克丘亞語 (中文)  Quechua (Svenska)  Limbi quechua (Română)  ケチュア語族 (日本語)  Кечуа (Українська)  Кечуа (Български)  케추아어족 (한국어)  Ketšua (Suomi)  Bahasa Quechua (Bahasa Indonesia)  Kečujų kalba (Lietuvių)  Quechua (Dansk)  Kečuánština (Česky)  Keçuva dilleri (Türkçe)  Кечуа (Српски / Srpski)  Ketšua keel (Eesti)  Kečuánčina (Slovenčina)  Kecsua nyelv (Magyar)  Kečuanski jezik (Hrvatski)  ภาษาเกชัว (ไทย)  Kečuanščina (Slovenščina)  Kečvu valoda (Latviešu)  Γλώσσες Κέτσουα (Ελληνικά)  Nhóm ngôn ngữ Quechua (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com