Valoda - Korejiešu valoda

Valoda  >  Korejiešu valoda

Korejiešu valoda

Korejiešu valoda (한국어, hangugeo; 조선말, chosŏnmal) ir oficiālā valoda Korejas Republikā (Dienvidkorejā) un Korejas TDR (Ziemeļkorejā). Korejiešu valodā runā aptuveni 78 miljoni cilvēku, no kuriem 48 miljoni dzīvo Korejas Republikā, 24 miljoni — Korejas TDR, vairāk nekā 2 miljoni — Ķīnā, aptuveni 1 miljons — Amerikas Savienotajās Valstīs, ap 0,5 miljoniem — Japānā, bet pārējie 2,5 miljoni — atlikušajās pasaules valstīs. Korejiešu valodai ir divas atšķirīgas rakstības sistēmas: hangils un handža. Korejiešu literārā valoda balstās uz Seulas dialektu.

Valodnieki diskutē par korejiešu valodas piederību kādai konkrētai valodu saimei. Daudzi speciālisti uzskata, ka tā ir izolēta valoda, bet daži valodnieki uzskata, ka tā ir viena no altajiešu valodām.

Korejiešu valodas vēsturisko posmu periodizācija ir šāda:

* korejiešu pirmvaloda (pirms 1. gadsimta);

* senā korejiešu valoda (no 1. līdz 10. gadsimtam);

* viduslaiku korejiešu valoda (no 10. līdz 16. gadsimta);

* mūsdienu korejiešu valoda (sākot ar 17. gadsimtu).

Zeme (teritorija)

Dienvidkoreja

Korejas Republika (, Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā. Valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Seula. Ziemeļos tā robežojas ar Ziemeļkoreju, ar kuru tā līdz 1910. gadam bija vienota valsts un saucās Koreja (고려; 高麗). Rietumos pāri Dzeltenajai jūrai atrodas Ķīnas Tautas Republika, austrumos pāri Korejas šaurumam — Japāna. Dienvidkorejas platība ir. Valstī dzīvo iedzīvotāji, aptuveni viena puse no Dienvidkorejas iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Seulā vai tās apkārtnē — trešajā lielākajā aglomerācijā pasaulē.

Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā norisinājās 1988. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Ziemeļkoreja

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38. paralēles. Ziemeļaustrumos robežojas ar Krievijas Federāciju, ziemeļos pa Amnokganas upi — ar Ķīnas Tautas Republiku, bet dienvidos — ar Korejas Republiku. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata Korejas Demilitarizētā zona. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir korejieši, kā arī ķīnieši (aptuveni 50 000) un japāņi (aptuveni 1800).

Korejas pussalu kontrolēja Korejas impērija līdz to iekaroja un pēc Krievijas—Japānas kara 1905. gadā kolonizēja Japāna. 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara, pussala tika sadalīta divās zonās, starp ASV un Padomju Savienību. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas divas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas beidzās ar Korejas karu 1950. gadā. Karš beidzās ar pamiera parakstīšanu 1953. gadā. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts.

Valoda

Korean language (English)  Lingua coreana (Italiano)  Koreaans (Nederlands)  Coréen (Français)  Koreanische Sprache (Deutsch)  Língua coreana (Português)  Корейский язык (Русский)  Idioma coreano (Español)  Język koreański (Polski)  朝鮮語 (中文)  Koreanska (Svenska)  Limba coreeană (Română)  朝鮮語 (日本語)  Корейська мова (Українська)  Корейски език (Български)  한국어 (한국어)  Korean kieli (Suomi)  Bahasa Korea (Bahasa Indonesia)  Korėjiečių kalba (Lietuvių)  Koreansk (Dansk)  Korejština (Česky)  Korece (Türkçe)  Корејски језик (Српски / Srpski)  Korea keel (Eesti)  Kórejčina (Slovenčina)  Koreai nyelv (Magyar)  Korejski jezik (Hrvatski)  ภาษาเกาหลี (ไทย)  Korejščina (Slovenščina)  Korejiešu valoda (Latviešu)  Κορεατική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Hàn Quốc (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com