Valoda - Korsikāņu valoda

Valoda  >  Korsikāņu valoda

Korsikāņu valoda

Korsikāņu valoda (Corsu vai Lingua Corsa) ir romāņu saimes valoda, kurā runā Korsikas salā Francijā un Sardīnijas salas ziemeļu daļā. Tāpat kā citām Francijas mazākumtautību valodām, arī korsikāņu valodai nav nekāda oficiāla statusa. Pēc UNESCO datiem korsikāņu valoda pieder pie apdraudētajām valodām.

Zeme (teritorija)

Francija

Francija (, izrunā: ), oficiāli Francijas Republika (République française, ), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos. Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G8 locekle. Jāpiemin, ka tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudz atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Itālija

Itālija (, izrunā ), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā. Kopš 1946. gada konstitucionālā referenduma Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas Apenīnu pussalā, kas tālu iestiepjas Vidusjūrā. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: Sardīnija un Sicīlija, un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm — Vatikānu un Sanmarīno, savukārt Šveicē Itālijai pieder eksklāvs Campione d'Italia.

Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.

Valoda

Corsican language (English)  Lingua corsa (Italiano)  Corsicaans (Nederlands)  Corse (Français)  Korsische Sprache (Deutsch)  Língua corsa (Português)  Корсиканский язык (Русский)  Idioma corso (Español)  Język korsykański (Polski)  科西嘉语 (中文)  Korsikanska (Svenska)  Limba corsicană (Română)  コルシカ語 (日本語)  Корсиканська мова (Українська)  Корсикански език (Български)  코르시카어 (한국어)  Korsikan kieli (Suomi)  Bahasa Korsika (Bahasa Indonesia)  Korsikiečių kalba (Lietuvių)  Korsikansk (Dansk)  Korsičtina (Česky)  Korsikaca (Türkçe)  Корзички језик (Српски / Srpski)  Korsika keel (Eesti)  Korzikai nyelv (Magyar)  Korzički jezik (Hrvatski)  Korziščina (Slovenščina)  Korsikāņu valoda (Latviešu)  Κορσικανική γλώσσα (Ελληνικά)  Tiếng Corse (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com