Nīderlandiešu valoda

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Tā atrodas uz 17 508 salām un ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas uz arhipelāga. Pēc iedzīvotāju skaita, kas ir vairāk kā 260 miljoni, Indonēzija ir ceturtā lielākā valsts pasaulē. Indonēzija ir republika, kurā tiek ievēlēts parlaments un prezidents. Indonēzijas galvaspilsēta ir Džakarta. Šī valsts robežojas ar Papua Jaungvineju, Austrumtimoru un Malaiziju. Vēl tuvākās aizjūras kaimiņvalstis ir Singapūra, Filipīnas un Austrālija, kā arī Indijai piederošās Andamanu un Nikobaru Salas. Indonēzija atrodas starp Kluso un Indijas okeānu. Valsts teritoriju šķērso ekvatora līnija.

Valsts ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Tajā skaitā Indonēzijā ir lielas naftas un dabasgāzes atradnes gan sauszemē, gan jūrā, milzīgas mežu platības, kur var iegūt kokmateriālus, un dažādu derīgo izrakteņu atradnes, piemēram, alvas, niķeļa un vara atradnes.

izruna]]) ), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. To ziemeļos apskalo Ziemeļjūra, kā arī robežojas ar Nīderlandi ziemeļos, ar Vāciju austrumos, ar Luksemburgu dienvidaustrumos un ar Franciju rietumos. Beļģijas kopējā platība ir 30 528 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Beniluksa savienības locekle, NATO un Eiropas Savienības dibinātājvalsts. Briselē atrodas Eiropas Savienības galvenā mītne, kā arī vairāku nozīmīgu ES institūciju mītnes. Beļģija ir daļa no Šengenas zonas, un tajā ir ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande (nl, izrunā: ) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem, reljefs kļūst augstāks, līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Nīderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Aruba (papiamento un ) ir 33 km gara sala Mazo Antiļu salu grupā, atrodas 27 km uz ziemeļiem no Venecuēlas piekrastes. Aruba kopā ar Nīderlandi, Sintmārtenu un Kirasao veido Nīderlandes karalisti. Salas platība ir 193 km², bet iedzīvotāju skaits 2009. gadā bija aptuveni 103 tūkstoši. Salas galvaspilsēta ir Oranjestade. 1986. gada 1. janvārī Aruba atdalījās no Nīderlandes Antiļām.

Par pirmajiem cilvēkiem Arubā ir maz liecību. Ir zināms, ka to apdzīvoja Amerikas pamatiedzīvotāji ilgi pirms to 1499. gadā atklāja spāņi. Tajā laikā salā dzīvoja aravaku cilts indiāņi. Tie bija zvejnieki, mednieki un vācēji, izmantoja primitīvus instrumentus, kurus izgatavoja no akmens un gliemežvākiem. Arheoloģiskie izrakumi norāda, ka Arubā dzīvojošo indiāņu kultūra bija līdzīga Dienvidamerikā dzīvojošo indiāņu kultūrām.

Bonaire, Sintēstatiusa un Saba jeb BES salas (nl), arī Karību Nīderlande (Caribisch Nederland), ir apvienojošs nosaukums trim Nīderlandes municipalitātēm, kas izveidojās, 2010. gadā sadaloties Nīderlandes Antiļām. Nosaukums tiek lietots Starptautiskās standartizācijas organizācijas dokumentācijā.

Kirasao ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā. Tā atrodas Karību jūrā pie Venecuēlas krastiem. Valsts aptver Kirasao salu un neapdzīvoto Mazo Kirasao. Kirasao salas kopējā platība ir 444 km². Pēc 2018. gada datiem Kirasao dzīvo 160 012 iedzīvotāji. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vilemstade.

Kirasao pamatiedzīvotāji pirms eiropiešu atnākšanas bija aravaku indiāņi. Eiropiešu klātbūtne salā sākās ap 1500. gadu, kad spāņi veica intensīvu Dienvidamerikas piekrastes izpēti un kartēšanu. Spāņi ātri zaudēja interesi par salu, jo šeit nebija zelta un saldūdens trūkuma dēļ bija apgrūtināta lauksaimniecība.

Sintmārtena ir autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, Mazajās Antiļu salās, kas aizņem Sintmārtenas salas dienvidu daļu. Sintmārtenas kopējā platība ir 37 km² un tā aizņem aptuveni 40% no Sintmārtenas salas kopējās platības. Pārējos 60% salas ziemeļu daļā aizņem Francijas aizjūras teritorija Senmartēna. Pēc 2019. gada datiem, Sintmārtenā dzīvo 41 486 iedzīvotāji, un tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Filipsburga.

Salai nosaukumu ir devis Kristofors Kolumbs, kurš salu nosaucis par godu kristiešu svētajam Svētajam Mārtiņam no Tūras. Tas tādēļ, jo Kolumbs salu atklāja 1493. gada 11. novembrī, dienā kad kristiešu pasaulē tiek svinēta Svētā Mārtiņa diena. Līdz 2010. gada 10. oktobrim, Sintmārtena bija zināma kā Sintmārtenas salas teritorija un bija viena no piecām salu teritorijām, kas ietilpa Nīderlandes Antiļās.

Surinama, oficiāli Surinamas Republika (nl) ir valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Tā bija gan Anglijas, gan Nīderlandes kolonija no 17. līdz 20. gadsimtam.

Tā robežojas ar Franču Gviānu austrumos (robežas garums — 510 km) un Gajānu rietumos (robežas garums — 600 km). Dienvidos Surinama robežojas ar Brazīliju (robežas garums — 597 km), bet valsts ziemeļu daļu apskalo Atlantijas okeāns. Pirms 1975. gada, kad Surinama ieguva neatkarību no Nīderlandes, to sauca par Holandiešu Gviānu. Surinama ir mazākā suverēnā valsts Dienvidamerikā — tās platība ir 163 820 kvadrātkilometri, kas nozīmē, ka tā ir 91. lielākā valsts pasaulē. Surinamas augstākais kalns Julianatops ir 1286 metrus augsts.