Portugāļu valoda

Portugāļu valoda
Portugāļu valoda (língua portuguesa, ; português) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, kas ir dzimtā valoda vairāk nekā 200 miljoniem cilvēku galvenokārt Portugālē, Brazīlijā un Angolā. Tā ir radniecīga galisiešu valodai, kā arī relatīvi tuva spāņu valodai.

Portugāļu valodu prot aptuveni 240 miljoni cilvēku. Dzimtā valoda tā ir 210–215 miljoniem cilvēku. Lielākā daļa no tiem dzīvo Brazīlijā (aptuveni 186 miljoni). Pēc valodas pratēju skaita tā ir septītā lielākā valoda pasaulē. Pēc citiem datiem tā ierindojas sestajā vietā (bengāļu valodas pratēju skaits ir ļoti līdzīgs). No eiropiešu valodām tā ir trešā izplatītākā aiz angļu un spāņu valodas.

Portugāļu valoda ir vienīgā valsts valoda septiņās valstīs: Portugālē, Brazīlijā, Mozambikā, Angolā, Kaboverdē, Gvinejā-Bisavā un Santomē un Prinsipi. Austrumtimorā un Ekvatoriālajā Gvinejā (kopš 2011. gada). Ķīnas speciālajā administratīvajā vienībā Makao tā ir viena no vairākām valsts valodām.

Zeme (teritorija)
  • Angola
    Angola (, izrunā: ), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos. Robežojas ar Namībiju uz dienvidiem, ar Kongo Demokrātisko Republiku uz ziemeļiem un ar Zambiju uz austrumiem, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Luanda.

    Angola ir Āfrikas Savienības un Portugāļu valodas valstu sadraudzības un OPEC dalībvalsts.
  • Gvineja-Bisava
    Bisavas Gvineja jeb Gvinejas-Bisavas Republika (pt) ir valsts Rietumāfrikā, kuras galvaspilsēta ir Bisava. Ziemeļos tā robežojas ar Senegālu, dienvidos un austrumos ar Gvineju, bet rietumos to apskalo Atlantijas okeāns. Gvinejas-Bisavas platība ir 36 125 km². Valstī dzīvo 1 647 000 (2010) iedzīvotāji.

    Gvineja-Bisava agrāk bija daļa no Kaabu impērijas, kā arī daļa no Mali impērijas. 19. gadsimtā valsts kļuva par Portugāles koloniju. Gvineja-Bisava ieguva neatkarību 1973. gadā.
  • Kaboverde
    Kaboverdes Republika (pt) ir vidēji attīstīta viennacionāla salu valsts Atlantijas okeānā. Tā atrodas apmēram 500 km uz rietumiem no Senegālas. Aizņem visas 15 Zaļā raga salas. Nopietni cieš no sausuma.

    Lielākā un visblīvāk apdzīvotā sala ir Santiago sala, kur atrodas arī Kaboverdes Republikas galvaspilsēta Praja, bez tam vēl apdzīvotas ir Sal sala, Boavistas sala, S. Vicente sala, S. Atao sala, Maio sala, Fogo sala un Brava sala. Neapdzīvotās Zaļā raga salas 15.gs atklāja un kolonizēja portugāļi. Ar laiku salas kļuva par vergu tirdzniecības centru. Lielākā daļa iedzīvotāju ir afrikāņu un portugāļu pēcteči.
  • Mozambika
    Mozambika, oficiāli Mozambikas Republika (pt jeb República de Moçambique) ir valsts Āfrikas dienvidaustrumos. To no austrumiem apskalo Indijas okeāns, ziemeļos robežojas ar Tanzāniju, ziemeļrietumos ar Malāviju un Zambiju, rietumos ar Zimbabvi un dienvidos ar Dienvidāfriku un Svatini.

    Mozambikas krastu pirmais no eiropiešiem atklāja Vasko da Gama 1498. gadā. To kolonizēja Portugāle 1505. gadā. Mozambika ieguva neatkarību 1975. gadā. No 1977. līdz 1992. gadam valstī plosījās pilsoņu karš.
  • Santome un Prinsipi
    Santome un Prinsipi ir salu valsts Gvinejas līcī pie Āfrikas krastiem. Valsts sastāv no divām lielākām vulkāniskas izcelsmes salām, kā arī sešām mazākām salām. Attālums starp divām lielākajām salām ir apmēram 140 kilometri. Santome un Prinsipi ir augstākais dabiskais populācijas pieaugums pasaulē. Ar apmēram 1001 km² valsts ir otra mazākā valsts Āfrikas kontinentā aiz Seišelu Salām.

    1992. gada 28. janvārī Santome un Prinsipi atzina Latvijas neatkarību, un kopš 1994. gada 26. jūlija starp abām valstīm pastāv diplomātiskās attiecības.
  • Makao
    Makao (pt) jeb Aomiņa (zh; piņjiņā: Àomén) ir viens no diviem Ķīnas Tautas Republikas speciālajiem administratīvajiem reģioniem, pilnā nosaukumā Ķīnas Tautas Republikas Makao Speciālais administratīvais reģions (zh, piņjiņā: Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó Àomén Tèbié Xíngzhèngqū; pt). Atrodas Pērļu upes rietumu krastā, robežojas ar Guandunas provinci un Dienvidķīnas jūru.

    * Makao valdības portāls
  • Džērsija
    Džērsija jeb Džersi (en) ir sala Lamanša šaurumā. Pēc platības Džersija lielākā (116 km²) no Normandijas jeb Kanāla salām.

    Džērsijas beilifiste ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums un nav Apvienotās Karalistes daļa. Džērsijai pieder dažas mazas salas un ir pašai savs parlaments (States Assembly).
  • Gibraltārs
    Gibraltārs (en,, es, ) ir Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā, kas ietver sevī Gibraltāra klinti un smilšaino zemes šaurumu, kas savieno klintis ar Pireneju pussalu.

    Ieņem stratēģiski nozīmīgu vietu Gibraltāra jūras šaurumā, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Tur izvietota arī NATO militārā jūras bāze.
  • Portugāle
    Portugāle (pt), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts — Rokas rags.

    Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.
  • Bermudu salas
    Bermudu salas ir Britu aizjūras teritorijas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Tā atrodas Bermudu salu grupā, ko veido vistālāk uz ziemeļiem izvietojušās koraļļu salas pasaulē. Teritorijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Hamiltona.

    Bermudu salas atrodas Atlantijas okeānā, nedaudz vairāk kā 1000 kilometrus uz austrumiem no Ziemeļamerikas austrumu krasta. Salu grupā ietilpst vairāk nekā 150 salu, kā kopējā platība ir 53,2 kvadrātkilometri.
  • Austrumtimora
    Austrumtimoras Demokrātiskā Republika ir salu valsts Dienvidaustrumāzijā. Austrumtimora neatkarību pasludināja 2002. gadā. Tā bija pirmā valsts, kas neatkarību pasludināja 21. gadsimtā. Vienīgā sauszemes robeža atdala Austrumtimoru no Indonēzijai piederošās salas rietumdaļas, kura pieder Nusa Tenggara Timur provincei, tāpat kā Aloras sala ziemeļrietumos. Ziemeļos atrodas Vetaras sala un uz ziemeļaustrumiem citas Indonēzijas Maluku provinces salas. Austrālija atrodas dienvidos, Timoras jūras otrā krastā.

    16. gadsimta sākumā Timoras salā ieradās portugāļu tirgotāji. 18. gadsimta sākumā salas austrumu daļā tika izveidota Portugāles kolonija. Konflikti ar holandiešiem noveda pie 1859. gada līguma, ar kuru Portugāle atteicās no salas rietumu daļas.