Puštu
Puštu ir indoeiropiešu saimes indoirāņu atzara valoda. Šajā valodā galvenokārt sarunājas puštuni, kas dzīvo Afganistānā un Pakistānā. 1936. gadā puštu kļuva par Afganistānas valsts valodu. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 40—55% Afganistānas iedzīvotāju, savukārt Pakistānā puštu valodu prot aptuveni 15% iedzīvotāju. Šajā valodā sarunājas arī ievērojamas puštu mazākumtautības Irānā, Tadžikistānā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Indijā, Saūda Arābijā un Apvienotajā Karalistē. Valodai ir trīs galvenie dialekti: ziemeļu puštu, centrālais puštu un dienvidu puštu. Precīzs valodas pratēju skaits nav zināms. Dažādos avotos ir minēts no 40 miljoniem līdz 60 miljoniem puštu pratēju.
Zeme (teritorija)
-
Afganistāna
Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms. -
Pakistāna
Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Britu Indijas pakļautībā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.