Valoda - Urdu

Valoda  >  Urdu

Urdu

Urdu (, urdū, ) ir indoirāņu saimes indoāriešu atzara valoda. Būtībā tā ir hindustāņu valodas literārā valoda, kas tiek izmantota musulmaņu pasaulē. Otra hindustāņu literārā valoda ir hindi, kas fonētiski un gramatiski ir tāda pati, bet to izmanto hinduisti. Urdu ir viena no divām Pakistānas valsts valodām, kā arī viena no 22 klasificētajām Indijas valodām un oficiālā valoda četros Indijas štatos: Utarpradēšā, Bihārā, Āndhra Pradēšā un Džammu un Kašmīrā. Urdu vārdu krājums ir attīstījies sanskrita, persiešu, arābu un tjurku valodu ietekmē. Mūsdienās urdu valodas vārdu krājumu stipri ietekmē pendžābu un angļu valoda.

Cilvēku skaits, kuriem urdu ir dzimtā valoda, tiek lēsts no 60 līdz 70 miljoniem. To pratēju skaits tiek lēsts ap 100 miljoniem. Pēc 2001. gadā Indijā veiktās tautas skaitīšanas datiem šajā valstī dzīvoja 52 miljoni urdu pratēji, kas bija 6% no visiem Indijas iedzīvotājiem. 2008. gadā Pakistānā dzīvoja aptuveni 13 miljoni cilvēku, kuriem urdu bija dzimtā valoda. Vairāki simti tūkstoši urdu valodas pratēji dzīvo Apvienotajā Karalistē, Saūda Arābijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Bangladešā. Bangladešā šī valoda tiek saukta par bihari.

Zeme (teritorija)

Apvienotie Arābu Emirāti

Apvienotie Arābu Emirāti, saukti arī par AAE vai Emirātiem, ir valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Emirāti robežojas ar Sauda Arābiju dienvidos un ar Omānu austrumos, kā arī tai ir jūras robeža ar Kataru un ar Irānu. To ziemeļos apskalo Persijas līcis, bet austrumos Omānas līcis. Apvienoto Arābu Emirātu kopējā platība ir 83 600 km² un to ietekmē subtropu klimats. Lielāko daļu no AAE teritorijas aizņem tuksneši, bet valsts ziemeļaustrumos atrodas auglīga zeme. Pēc 2014. gada datiem Apvienotajos Arābu Emirātos dzīvo 9 581 000 iedzīvotāji no kuriem apmēram 1,2 miljoni iedzīvotāji ir pilsoņi, bet vairāk kā 8,3 miljoni ir iebraucēji.

Apvienotie Arābu Emirāti ir federālā prezidentālā sistēma un konstitucionālā monarhija. Apvienotie Arābu Emirāti sastāv no septiņiem emirātiem kā Abū Dabī emirāta, Dubaijas emirāta, Adžmānas emirātu, Sārdžas emirātu, Ummelkaivainas emirātu, Rāselhaimas emirātu un Fudžeiras emirātu. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, bet federācijas līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī emīrs, bet premjerministra - Dubaijas emīrs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami.

Bahreina

Bahreina (, Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām salām Persijas līcī. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Manāma.

Valstī kopš 1783. gada valda al Halifu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā. 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlaments sastāv no 40 deputātiem ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Salamans bin Hamads al Halifa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.

Indija

Indija (, Bhārat, ), oficiāli Indijas Republika (, Bhārat Gaṇarājya, ), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7 517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc cīņas par neatkarību, ko iezīmēja plaša nevardarbīga pretošanās.

Omāna

Omāna (, ʻUmān), oficiāli Omānas Sultanāts (سلطنة عُمان, Salṭanat ʻUmān), ir vidēji attīstīta valsts Āzijā, Arābijas pussalas austrumos. Robežojas ar Jemenu dienvidrietumos, Saūda Arābiju - rietumos un Apvienotajiem Arābu Emirātiem - ziemeļrietumos. No austrumiem to apskalo Indijas okeāna Arābijas jūra.

No 1507. līdz 1650. gadam Maskata bija Portugāles lielvalsts cietoksnis pie jūras ceļa gar Austrumāfrikas krastu uz Indiju. 1690. gados Omānas sultāns uzveica portugāļus un līdz 19. gadsimtam Omānas sultanāts bija viena no Indijas okeāna rietumu daļas lielvarām, kuras bagātības pamatā bija vergu tirdzniecība. No 1820. līdz 1970. gadam pastāvēja Maskatas and Omānas sultanāts, kas apvienoja relatīvi neatkarīgas valsts daļas - Maskatas sultanātu piekrastē un Omānas imamātu iekšzemē. Sultāns Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids 1840. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no Maskatas Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Tomēr 1861. gadā viņa dēli sadalīja lielvalsti, Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids par Omānas sultānu.

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa- Austrumpakistāna, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali, kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Ziemeļindijā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.

Valoda

Urdu (English)  Lingua urdu (Italiano)  Urdu (Nederlands)  Ourdou (Français)  Urdu (Deutsch)  Língua urdu (Português)  Урду (Русский)  Urdu (Español)  Język urdu (Polski)  乌尔都语 (中文)  Urdu (Svenska)  Limba urdu (Română)  ウルドゥー語 (日本語)  Урду (Українська)  Урду (Български)  우르두어 (한국어)  Urdu (Suomi)  Bahasa Urdu (Bahasa Indonesia)  Urdu (Lietuvių)  Urdu (Dansk)  Urdština (Česky)  Urduca (Türkçe)  Урду (Српски / Srpski)  Urdu keel (Eesti)  Urdčina (Slovenčina)  Urdu nyelv (Magyar)  Urdu jezik (Hrvatski)  ภาษาอูรดู (ไทย)  Urdujščina (Slovenščina)  Urdu (Latviešu)  Γλώσσα Ούρντου (Ελληνικά)  Tiếng Urdu (Tiếng Việt) 
 mapnall@gmail.com