Čehu valoda
Čehu valoda (čeština; ) ir viena no rietumslāvu valodām, kurā runā vairāk kā 11,5 miljoni cilvēku, galvenokārt Čehijā, kā arī pierobežas teritorijās Slovākijā un čehu diasporā citur pasaulē. Tuva un savstarpēji saprotama ar slovāku valodu, kā arī radniecīga poļu valodai. Tā ir ne tikai Čehijas oficiālā valoda, bet kopš 2004. gada maija arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Čehu valodā visbiežāk izšķir četrus dialektus. Visizplatītākais dialekts ir Bohēmijas dialekts. Otrs izplatītākais dialekts ir Morāvijas dialekts, bet trešais — Silēzijas dialekts, kuram raksturīga spēcīga vācu valodas ietekme. Īpašs gadījums ir Cešinas Silēzijas dialekts, kurā Polijas dienvidos runā galvenokārt etniskie poļi. Šis dialekts nereti tiek uzskatīts arī par poļu valodas dialektu, kuram ir spēcīga čehu valodas ietekme.
Čehu valodas attīstība sākas neilgi pēc pirmās Bohēmijas valsts izveides 9. gadsimtā. Liecības par vecāko čehu valodas attīstības posms, kas tiek saukts par protočehu valodu, ir fiksētas ar 10. gadsimtu, lai gan nav atrasti rakstiski teksti, kas rakstīti šajā valodā.
Čehu valodas un slovāku valodas pratēji parasti saprot viens otru bez īpašām grūtībām. Kaut arī jaunākās paaudzes čehiem var rasties grūtības ar dažiem slovāku vārdiem vai izteicieniem, tas neietekmē kopējo komunikāciju.
* Čehu īpašvārdu atveidošana
Čehu valodā visbiežāk izšķir četrus dialektus. Visizplatītākais dialekts ir Bohēmijas dialekts. Otrs izplatītākais dialekts ir Morāvijas dialekts, bet trešais — Silēzijas dialekts, kuram raksturīga spēcīga vācu valodas ietekme. Īpašs gadījums ir Cešinas Silēzijas dialekts, kurā Polijas dienvidos runā galvenokārt etniskie poļi. Šis dialekts nereti tiek uzskatīts arī par poļu valodas dialektu, kuram ir spēcīga čehu valodas ietekme.
Čehu valodas attīstība sākas neilgi pēc pirmās Bohēmijas valsts izveides 9. gadsimtā. Liecības par vecāko čehu valodas attīstības posms, kas tiek saukts par protočehu valodu, ir fiksētas ar 10. gadsimtu, lai gan nav atrasti rakstiski teksti, kas rakstīti šajā valodā.
Čehu valodas un slovāku valodas pratēji parasti saprot viens otru bez īpašām grūtībām. Kaut arī jaunākās paaudzes čehiem var rasties grūtības ar dažiem slovāku vārdiem vai izteicieniem, tas neietekmē kopējo komunikāciju.
* Čehu īpašvārdu atveidošana
Zeme (teritorija)
-
Čehija
Čehija (cs), oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā: ), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras. Tā robežojas ar Poliju ziemeļos, ar Slovākiju austrumos, ar Austriju dienvidos, bet ar Vāciju rietumos. Čehijas platība ir 78 866 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Čehija ar 10,51 miljoniem iedzīvotāju ir divpadsmitā lielākā Eiropas savienības dalībvalsts.
Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.