Īru valoda

Īru valoda
Īru valoda (Gaeilge, līdz 1948. gadam rakstīja Gaedhilge) ir ķeltu saimes valoda, viena no trim gēlu valodām, kurā runā daļa īru kā Īrijā, tā arī Apvienotajā Karalistē un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz angļu valodas), kā arī kopš viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tai visradniecīgākās ir skotu gēlu un meniešu valodas.

Kādreiz plaši lietota valoda Īrijas salā, īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu minoritātes valodu pašu zemē. No 4 miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī, savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par Gēltahtu (An Ghaeltacht). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz.

Pirmās īru valodā, precīzāk — senajā īru valodā, rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot ogama zīmes, un atrasti Īrijas salā un Lielbritānijas salas rietumu krastos.

Zeme (teritorija)
  • Īrija
    Īrija ir sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos Britu salu arhipelāgā, trešā lielākā Eiropas sala un 20. lielākā sala pasaulē. No Lielbritānijas salas austrumos to atdala Īrijas jūra un Ziemeļu un Sentdžordža šaurumi.

    Politiski Īrija ir sadalīta starp Īrijas valsti, kas aizņem aptuveni 80% no salas, un Ziemeļīriju, kas ir Apvienotās Karalistes zeme. Salā dzīvo apmēram 6,4 miljoni iedzīvotāju, lielākā daļa salas austrumu piekrastē. Aptuveni 4,6 miljoni dzīvo Īrijas Republikā, bet atlikušie 1,8 miljoni — Ziemeļīrijā. Lielākās pilsētas ir Dublina, Belfāsta un Korka.