Afganistānas karogs
Afganistānas karogam šobrīd pastāv divas versijas.
Starptautiski neatzītā Afganistānas Islāma Emirāta, kurš kopš 2021. gada de facto kontrolē valsti, nacionālais karogs (puštu: د افغانستان بیرغ; dari: پرچم افغانستان) sastāv no balta lauka ar melnu šahadu. Tas tika atjaunots 2021. gada 15. augustā, kad Taliban ieņēma Kabulu.
Starptautiski atzītās (de iure) Afganistānas Islama Republikas karogu pieņēma pārejas valdība 2002. gada 5. februārī, bet pašreizējo versiju apstiprināja 2013. gada 19. augustā. Šis karogs ir līdzīgs tam, ko Afganistānā izmantoja monarhijas laikā starp 1928. un 1974., autoritārās republikas laikā starp 1974. un 1978. un sociālistiskajā republikā starp 1980. un 1992. gadu. Šobrīd karogu izmanto starptautiski atzītās valdības institūcijas ārzemēs un pret Taliban vērstā pretošanās kustība (Nacionālā pretošanās fronte u.c. organizācijas) Afganistānas teritorijā.
Karogs sastāv no trim joslām — melnas, sarkanas un zaļas. Šīs krāsas parādījušās lielākajā daļā Afganistānas karogu pēdējo 20 gadu laikā. Melnā krāsa apzīmē Afganistānas tumšo pagātni, sarkanā - tās cīņu par brīvību, bet zaļā - iegūto neatkarību. Centrālā emblēma ir klasiskā Afganistānas emblēma ar mošeju un islāma ticības apliecinājums "šahada" virs tās. Mošejas lūgšanu niša pavērsta Mekas virzienā.
No 1992. gada līdz Taliban nākšanai pie varas 1996. gadā un vēlāk Ziemeļu Sadraudzības pretošanās kustības karogā parādījās tā pati emblēma, taču joslas bija zaļa, balta un melna.
Pirms 20. gadsimta Afganistānai pārsvarā bija pilnīgi melns karogs, kuru no 1901. gada sāka papildināt ar valsts emblēmu. Kopš 1919. gada angļu - afgāņu kara, kas pazīstams arī kā Neatkarības karš, Afganistānā ir izmantoti aptuveni 19 nacionālie karogi, kas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij šajā periodā. Valsts karogam šajā periodā lielāko daļu laika bija melna, sarkana un zaļa krāsa.
Starptautiski neatzītā Afganistānas Islāma Emirāta, kurš kopš 2021. gada de facto kontrolē valsti, nacionālais karogs (puštu: د افغانستان بیرغ; dari: پرچم افغانستان) sastāv no balta lauka ar melnu šahadu. Tas tika atjaunots 2021. gada 15. augustā, kad Taliban ieņēma Kabulu.
Starptautiski atzītās (de iure) Afganistānas Islama Republikas karogu pieņēma pārejas valdība 2002. gada 5. februārī, bet pašreizējo versiju apstiprināja 2013. gada 19. augustā. Šis karogs ir līdzīgs tam, ko Afganistānā izmantoja monarhijas laikā starp 1928. un 1974., autoritārās republikas laikā starp 1974. un 1978. un sociālistiskajā republikā starp 1980. un 1992. gadu. Šobrīd karogu izmanto starptautiski atzītās valdības institūcijas ārzemēs un pret Taliban vērstā pretošanās kustība (Nacionālā pretošanās fronte u.c. organizācijas) Afganistānas teritorijā.
Karogs sastāv no trim joslām — melnas, sarkanas un zaļas. Šīs krāsas parādījušās lielākajā daļā Afganistānas karogu pēdējo 20 gadu laikā. Melnā krāsa apzīmē Afganistānas tumšo pagātni, sarkanā - tās cīņu par brīvību, bet zaļā - iegūto neatkarību. Centrālā emblēma ir klasiskā Afganistānas emblēma ar mošeju un islāma ticības apliecinājums "šahada" virs tās. Mošejas lūgšanu niša pavērsta Mekas virzienā.
No 1992. gada līdz Taliban nākšanai pie varas 1996. gadā un vēlāk Ziemeļu Sadraudzības pretošanās kustības karogā parādījās tā pati emblēma, taču joslas bija zaļa, balta un melna.
Pirms 20. gadsimta Afganistānai pārsvarā bija pilnīgi melns karogs, kuru no 1901. gada sāka papildināt ar valsts emblēmu. Kopš 1919. gada angļu - afgāņu kara, kas pazīstams arī kā Neatkarības karš, Afganistānā ir izmantoti aptuveni 19 nacionālie karogi, kas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij šajā periodā. Valsts karogam šajā periodā lielāko daļu laika bija melna, sarkana un zaļa krāsa.
Zeme (teritorija) - Afganistāna
Warning: getimagesize(/Image/Map/MP1149361.gif): failed to open stream: No such file or directory in /home/mapnlee7/public_html/MAPNALL/article.php on line 532
 |
 |
Afganistānā mīt ap 29,1 miljons cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana pēdējo reizi notika 1979. gadā. Aptuveni 40% no iedzīvotājiem ir puštuni (afgāņi). Citas lielākās etniskās grupas ir tadžiki, hazareji un uzbeki. Oficiālā valsts reliģija ir islāms.