Bendera (Municipiul Bender)
 |
 |
Pilsēta ir pirmoreiz minēta 1408. gadā kā cietoksnis Moldāvijas vojevodas Aleksandru I laikā. Dokuments bija rakstīts senslāvu valodā un cietokšņa nosaukums bija Tjagjanakača (Тягянакача). Kopš XV gadsimta otrās puses pilsēta pazīstama ar mūsdienu nosaukumu. 1538. gadā osmaņu sultāns Suleimans Lieliskais ieņēma pilsētu un nosauca par to Benderiem (Bender), šis nosaukums ieviesies krievu valodā.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1713. gadā Benderas cietoksnis bija sadursmju vieta starp bijušajiem sabiedrotajiem Zviedrijas karali Kārli XII un Ukrainas hetmani Ivanu Mazepu.
Krievu-turku karu laikā Tigina vairākkārt nonāca krievu rokās, līdz 1812. gadā Krievija līdz ar visu Besarābiju to anektēja.
Starp pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā pilsēta bija Rumānijas teritorijā. Piedņestras konflikta laikā Tiginā tās stratēģiskā novietojuma dēļ notika sīvas kaujas.
Ģeogrāfiskā karte - Bendera (Municipiul Bender)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Moldova
 |
 |
| Moldovas karogs | |
Moldova ir parlamentāra republika. Moldovas valsts valoda ir rumāņu valoda. Valsts ir ANO un NVS locekle. Valsts ārpolitikā izvirzīti mērķi par pievienošanos ES. Moldova piedalās Austrumu partnerības programmā ar Eiropas Savienības valstīm. 2013. gada Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Moldova parafēja ar Eiropas Savienību asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gada 3. martā Moldova iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| MDL | Moldovas leja (Moldovan leu) | L | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| RO | Rumāņu valoda (Romanian language) |
| TR | Turku valoda (Turkish language) |
