Ģeogrāfiskā karte - Berlīne (Berlin, Stadt)

Berlīne (de, izrunā: ) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas Impērijas (1871-1918), Veimāras republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.