Ģeogrāfiskā karte - Berlīne (Berlin)

Berlīne (Berlin)
Berlīne (de, izrunā: ) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas Impērijas (1871-1918), Veimāras republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.

Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

 
Ģeogrāfiskā karte - Berlīne (Berlin)
Ģeogrāfiskā karte
Berlin_Mitte_map_wit...
2480x3507
upload.wikimedia.org
mapa-berlin-web.jpg
3167x2241
mapa-metro.com
Berlin-Transit-Map.j...
3167x2241
www.mappery.com
berlin-map-big.gif
2122x1854
www.orangesmile.com
berlin-map-metro-big...
2300x1600
www.orangesmile.com
berlin-map-1961.gif
2200x1600
www.urbanrail.net
Berlin-Center-Map.gi...
2450x1208
www.mappery.com
Berlin-map.gif
2002x1414
www.zonu.com
Berlin-1910-Map.jpg
2064x1216
www.mappery.com
Berlin-Map-East.jpg
1500x1538
www.bach-cantatas.co...
Berlin-Map-West.jpg
1500x1538
www.bach-cantatas.co...
plan_monuments_berli...
1104x2068
berlinmap360.com
Berlin+map.jpg
1600x1388
1.bp.blogspot.com
mimberlinmain.jpg
1520x1366
www.atlasdigitalmaps...
324623_1015100914983...
1215x1610
www.vicchi.org
berlin-map-0.jpg
1600x1163
www.orangesmile.com
Europe-Map-with-Berl...
1020x1277
globetrottergirls.co...
berlin-map-3.jpg
1600x789
www.orangesmile.com
berlin-map-1.jpg
1317x881
www.orangesmile.com
map-of-berlin-288110...
931x1210
image.yaymicro.com
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs
Vācija (de), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, ), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Ģeogrāfiskā karte - Vācija1073px-Germany_location_map.svg.png
1073px-Germany_locat...
1073x1272
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Vācijagermany_rel_94.jpg
germany_rel_94.jpg
1012x1248
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Vācijagermany.jpg
germany.jpg
1429x1745
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - VācijaGermany_Regions_Routes.png
Germany_Regions_Rout...
2041x2434
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - VācijaRegierungsbezirke.gif
Regierungsbezirke.gi...
1000x1365
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
DE Vācu valoda (German language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Austrija 
  •  Beļģija 
  •  Dānija 
  •  Francija 
  •  Luksemburga 
  •  Nīderlande 
  •  Polija 
  •  Čehija 
  •  Šveice