Berlīnes Brandenburgas lidosta (Berlin Brandenburg Airport)
Berlīnes Brandenburgas Villija Branta lidosta (de) ir Vācijas starptautiska lidosta Brandenburgas zemes Šēnefeldē, 18 kilometrus uz dienvidiem no Berlīnes centra. Tā tika atklāta 2020. gada 31. oktobrī.
Tā ir vienīgā komerciālā lidosta Berlīnes apkārtnē un Brandenburgas federālajā zemē, aizvietojot agrāk darbojošos blakus esošo Šēnefeldes lidostu, kā arī Tēgeles lidostu un Tempelhofas lidostu.
Berlīnes Brandenburgas lidostas projektētais pasažieru skaits ir aptuveni 34 miljoni pasažieru gadā. Šāds pasažieru skaits to padarītu par trešo noslogotāko lidostu Vācijā aiz Frankfurtes lidostas un Minhenes lidostas, kā arī par piecpadsmito lielāko lidostu Eiropā pēc apkalpoto pasažieru skaita. Tā ir lidsabiedrību easyJet, Eurowings un Ryanair bāzes lidosta.
Lidosta ir nosaukta par godu Villijam Brantam, kurš bija pirmais Vācijas pēckara kanclers, sociāldemokrāts un Nobela miera prēmijas laureāts.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā Berlīnes un Brandenburgas vadītāji plānoja uzbūvēt jaunu lielu komerciālo lidostu, kas aizstātu Šēnefeldes lidostu, Tēgeles lidostu un Tempelhofas lidostu. 1991. gada 2. maijā tika dibināts lidostas operators Flughafen Berlin Brandenburg GmbH, tā īpašnieki bija Berlīne un Brandenburga (37 % kapitāldaļu katram) un valsts (26 %).
Pēc vairāk kā piecpadsmit gadu plānošanas lidostas būvniecība tika uzsākta 2006. gadā. Sākotnēji būvniecību bija plānots pabeigt 2011. gada oktobrī. Pēc vairākkārtējiem termiņa pagarinājumiem un izmaksu kāpumiem lidostu bija plānots pabeigt 2020. gadā.
Iedzīvotāju rosinātā referendumā 2017. gada septembrī Berlīnes iedzīvotāji nobalsoja par Tēgeles lidostas saglabāšanu arī pēc tam, kad tiktu pabeigta jaunā Brandenburgas lidostas celtniecība.
2006. gadā lidostas izmaksas tika lēstas ap diviem miljardiem eiro, bet pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām lidostas izmaksas 2018. gadā bija pieaugušas līdz 7,3 miljardiem eiro.
Berlīnes Brandenburgas lidosta tika atklāta 2020. gada 31. oktobrī.
Tā ir vienīgā komerciālā lidosta Berlīnes apkārtnē un Brandenburgas federālajā zemē, aizvietojot agrāk darbojošos blakus esošo Šēnefeldes lidostu, kā arī Tēgeles lidostu un Tempelhofas lidostu.
Berlīnes Brandenburgas lidostas projektētais pasažieru skaits ir aptuveni 34 miljoni pasažieru gadā. Šāds pasažieru skaits to padarītu par trešo noslogotāko lidostu Vācijā aiz Frankfurtes lidostas un Minhenes lidostas, kā arī par piecpadsmito lielāko lidostu Eiropā pēc apkalpoto pasažieru skaita. Tā ir lidsabiedrību easyJet, Eurowings un Ryanair bāzes lidosta.
Lidosta ir nosaukta par godu Villijam Brantam, kurš bija pirmais Vācijas pēckara kanclers, sociāldemokrāts un Nobela miera prēmijas laureāts.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā Berlīnes un Brandenburgas vadītāji plānoja uzbūvēt jaunu lielu komerciālo lidostu, kas aizstātu Šēnefeldes lidostu, Tēgeles lidostu un Tempelhofas lidostu. 1991. gada 2. maijā tika dibināts lidostas operators Flughafen Berlin Brandenburg GmbH, tā īpašnieki bija Berlīne un Brandenburga (37 % kapitāldaļu katram) un valsts (26 %).
Pēc vairāk kā piecpadsmit gadu plānošanas lidostas būvniecība tika uzsākta 2006. gadā. Sākotnēji būvniecību bija plānots pabeigt 2011. gada oktobrī. Pēc vairākkārtējiem termiņa pagarinājumiem un izmaksu kāpumiem lidostu bija plānots pabeigt 2020. gadā.
Iedzīvotāju rosinātā referendumā 2017. gada septembrī Berlīnes iedzīvotāji nobalsoja par Tēgeles lidostas saglabāšanu arī pēc tam, kad tiktu pabeigta jaunā Brandenburgas lidostas celtniecība.
2006. gadā lidostas izmaksas tika lēstas ap diviem miljardiem eiro, bet pēc vairākkārtējām projekta izmaiņām lidostas izmaksas 2018. gadā bija pieaugušas līdz 7,3 miljardiem eiro.
Berlīnes Brandenburgas lidosta tika atklāta 2020. gada 31. oktobrī.
| IATA Code | BER | ICAO Code | EDDB | FAA Code | |
|---|---|---|---|---|---|
| Telefons | Fakss | Elektroniskais pasts | |||
| Mājaslapa |
Ģeogrāfiskā karte - Berlīnes Brandenburgas lidosta (Berlin Brandenburg Airport)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |