Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas Valsts, ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes.
Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga. Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms. No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts. 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību.
