Ģeogrāfiskā karte - Brēmene (Bremen)

Brēmene (Bremen)
Brēmene (, izrunā: ) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā. Kopā ar Brēmerhāfeni veido atsevišķu Brēmenes federālo zemi.

Pilsēta radās 8. gadsimtā, kad Kārlis Lielais ieņēma Vēzeres grīvu un nodibina šeit bīskapiju, lai ieviestu reģionā kristietību. Turpmākos gadsimtus Brēmene bija centrālais punkts kristietības izplatīšanai Skandināvijā un Baltijā.

12. gadsimtā pilsēta atbrīvojās no bīskapa varas un kļuva par galveno ostas pilsētu Ziemeļjūras dienvidos. Kad 14. gadsimta sākumā Hanza no Baltijas jūras baseina sāka izplatīt savu ietekmi Ziemeļjūrā, Brēmene iesākumā sīvi pretojās, veicot pirātiskus uzbrukumus Hanzas kuģiem, tomēr 1358. gadā Lībekā pati iestājās šajā savienībā. Tomēr 1427. gadā Brēmene no Hanzas tika izslēgta.

Pēc Vestfālenes miera līguma 1648. gadā Brēmenes un Ferdenas (Bremen-Verden) bīskapijas kļuva par Zviedrijas aizjūras provinci. Lielā Ziemeļu kara laikā 1719. gadā tās pievienoja Hanoveres kūrfirstei.

Līdz pat 1871. gadam, kad nodibinās Vācu impērija, Brēmene bija atsevišķa pilsētvalsts. Pēc 2.pasaules kara Brēmene, pretēji apkārtējām teritorijām, nokļūst ASV okupācijas zonā, un lielā mērā pateicoties tam, šodien ir atsevišķa federālā zeme.

 
Ģeogrāfiskā karte - Brēmene (Bremen)
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs
Vācija (de), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, ), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
DE Vācu valoda (German language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Austrija 
  •  Beļģija 
  •  Dānija 
  •  Francija 
  •  Luksemburga 
  •  Nīderlande 
  •  Polija 
  •  Čehija 
  •  Šveice 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...
Airport