Ģeogrāfiskā karte - Brēmerhāfene (Kreisfreie Stadt Bremerhaven)

Brēmerhāfene (Kreisfreie Stadt Bremerhaven)
Brēmerhāfene (de) ir ostas pilsēta Vācijā, Brēmenes federālajā zemē. Izvietojusies Vēzeres upes grīvā, tas labajā krastā 60 km no Brēmenes pilsētas. Brēmerhāfene ir vienīgā Vācijas lielpilsēta, kas atrodas tieši Ziemeļjūras krastā un ir viens no svarīgākajām Vācijas eksporta ostām, kā arī nozīmīgs zinātnes un pētniecības centrs.

Brēmerhāfenes pilsēta mūsdienu izpratnē dibināta 1827. gadā, bet tās teritorijā jau agrākos laikos pastāvējušas apdzīvotās vietas. Senākās no tām ir Lēe (Lehe), kas pastāvējusi jau 12. gadsimtā un Gēstendorfa (Geestendorf), kas vēstures avotos minēta 9. gadsimtā.. Tie bija mazi ciematiņi, kas pastāvēja uz salām Vēzeres purvainajā grīvā. 1381. gadā Brēmenes pilsēta pārņēma upes lejteci savā valdījumā un Lēe sāka saukties par Brēmerlēi.

Pēc vairākkārtējas teritorijas pāriešanas no viena valdnieka pie cita, 1827. gadā Brēmenes pilsēta nopirka no Hanoveres Karalistes teritoriju Vēzeres upes grīvā, lai izbūvētu ostu tajā laikā aizsērējušās pilsētas ostas vietā. Tika nodibināta Brēmerhāfenes pilsēta (burtiski — ‘brēmeniešu osta’), kas ātri izauga un jau 1848. gadā tā kļuva par Vācijas konfederācijas kara flotes bāzi.

Pilsētā bāzēta Vācijas hokeja līgas komanda Fischtown Pinguins.

 
Ģeogrāfiskā karte - Brēmerhāfene (Kreisfreie Stadt Bremerhaven)
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs
Vācija (de), oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland, ), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
EUR Eiro (Euro) € 2
ISO Valoda
DE Vācu valoda (German language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Austrija 
  •  Beļģija 
  •  Dānija 
  •  Francija 
  •  Luksemburga 
  •  Nīderlande 
  •  Polija 
  •  Čehija 
  •  Šveice 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...