Dagestāna (Dagestan)
No 3. līdz 7. gadsimtam Dagestānas teritorija atradās Sasanīdu impērijas pakļautībā, pēc tam to iekaroja arābi, kas piespieda vairākumu no vietējiem iedzīvotājiem pieņemt islāmu, pēc tam Dagestānu pārmaiņus iekaroja alani, hazāri, pēc tam 13. gadsimtā Zelta Orda, 14. gadsimtā Tamerlans. 16. - 17. gadsimtā Dagestānas hani saglabāja patstāvību, vēlāk tā pārmaiņus atradās Osmaņu impērijas un Persijas ietekmes zonā.
Pēc Krievu-persiešu kara (1804 -1813) noslēgtā Gulistānas miera līguma Krievijas Impērija ieguva gan Dagestānas, gan arī Azerbaidžānas un Austrumgruzijas zemes. Tomēr pilnīgu kontroli pār Dagestānu Krievijas Impērija ieguva tikai pēc Kaukāza kara beigām. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas mūsdienu Dagestānas dienvidu daļa atradās Dagestānas apgabalā, bet ziemeļu daļa Terekas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Čerkešu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (ru). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā Ziemeļkaukāza teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts. 1921. gada 20. janvārī pasludināja Dagestānas APSR dibināšanu, kurai 1922. gadā pievienoja Terekas apgabala daļas ziemeļos. 1991. gada 24. maijā tā tika pārdēvēta par Dagestānas PSR, bet 1993. gada 25. decembrī par Dagestānas Republiku.
Ģeogrāfiskā karte - Dagestāna (Dagestan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |