Erfurte (Kreisfreie Stadt Erfurt)
Erfurte (de, ) ir pilsēta Vācijas vidusdaļā, Tīringenes federālās zemes administratīvais centrs, kā arī Tīringenes lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. 2019. gadā Erfurtē dzīvoja 214 tūkstoši iedzīvotāju. Tā atrodas Tīringenes baseina dienvidos, Gēras upes krastos, 320 km uz dienvidrietumiem no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes.
Erfurte ir viena no nozīmīgākajām vācu viduslaiku pilsētām. Rakstiskajos avotos tā pirmo reizi pieminēta 724. gadā kā Erpesfurt. 742. gadā Svētais Bonifācijs šeit izveidoja bīskapiju. 805. gadā Erfurte kļuva par nozīmīgu militāro atbalsta punktu Franku valsts sastāvā. Ap 1250. gadu arhibīskaps Meincs piešķīra pilsētas tiesības. 1392. gadā dibināja Erfurtes Universitāti, kas ir trešā vecākā Vācijā (1816. gadā tā tika slēgta, bet darbība atjaunota 1994. gadā). 15. gadsimtā Erfurte iestājās Hanzas savienībā.
Erfurte ir viena no nozīmīgākajām vācu viduslaiku pilsētām. Rakstiskajos avotos tā pirmo reizi pieminēta 724. gadā kā Erpesfurt. 742. gadā Svētais Bonifācijs šeit izveidoja bīskapiju. 805. gadā Erfurte kļuva par nozīmīgu militāro atbalsta punktu Franku valsts sastāvā. Ap 1250. gadu arhibīskaps Meincs piešķīra pilsētas tiesības. 1392. gadā dibināja Erfurtes Universitāti, kas ir trešā vecākā Vācijā (1816. gadā tā tika slēgta, bet darbība atjaunota 1994. gadā). 15. gadsimtā Erfurte iestājās Hanzas savienībā.
Ģeogrāfiskā karte - Erfurte (Kreisfreie Stadt Erfurt)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |