Gēra (Kreisfreie Stadt Gera)
Gēra (de) ir pilsēta Veise Elsteras upes krastos Tīringenes austrumu daļā Vācijā. Pilsētā 2011. gadā dzīvoja 98 762 iedzīvotāju un tā bija trešā lielākā pilsēta Tīringenes federālajā zemē pēc iedzīvotāju skaita. Tā ir arī otrā lielākā pilsēta pēc platības.
Atrodas aptuveni 60 kilometrus uz dienvidiem no Leipcigas un 80 kilometrus uz austrumiem no Erfurtes. Pilsēta atrodas no 180 līdz 354 metriem virs jūras līmeņa.
2009. gadā bezdarba līmenis Gērā sasniedza 14,9%.
Vietas nosaukums Gēra, sākotnēji atsaucās uz Veise Elstera upes ieleju, kur tagad atrodas pilsēta. Nosaukums ir cēlies Eiropas migrācijas laikā, kad slāvu cilvēki 8. gadsimtā apmetās šajā vietā uz dzīvi. Pirmo reizi pilsētas nosaukums Gēra ir minēts 995. gadā. Pilsētas tiesības Gēra ieguva 13. gadsimta beigās jeb 1237. gadā.
1450. gadā pilsēta var teikt bija pilnībā iznīcināta Sakona Fratricidāla karā. Lai gan pilsēta bija stipri cietusi, tā vēlāk uzplauka un kļuva par Reusas republikas vienu no galvenajām pilsētām.
1806. gadā Napoleons izveidoja savu impērijas mītni Geras pilsētas teritorijā. No šejienes 1806. gada 12. oktobrī, Francijas imperators nosūtīja augstprātīgu un bīstamu vēstuli Hoencollernas dinastijas Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam III Hoencollernam, kas noveda pie kara.
19. gadsimtā, industriālās revolūcijas laikā Gera strauji attīstījās, izmantojot savu tekstilrūpniecību. Daudzas palikušās villas joprojām atgādina par tā laika greznību un izšķerdību. Vēlāk pilsēta kļuva par nozīmīgu dzelzceļa pieturas vietu.
1920. gadā pilsēta kļuva par daļu no jaunizveidotās Tīringenes federatīvās zemes, bet 1952. gadā Tīringene tiek sadalīta trīs rajonos. Un Gēra kļūst par Gēras rajona administratīvo centru.
1938. gada 10. novembrī norisinās lielas demonstrācijas pret ebrejiem. Demonstrāciju laikā notiek sinagongu apgānīšana un dedzināšana, ebreju skolu un veikalu okupācija un visi ebreju vīrieši tiek arestēti.
1945. gada 6. aprīlī notiek uzlidojums Geras pilsētai, kuras laikā stipri tiek sabojāta centrālā stacija, pilsētas vecpilsēta un citi rajoni. Bojā gāja 142 cilvēki, bet vairāk kā 8000 iedzīvotāju palika bez mājām.
Atrodas aptuveni 60 kilometrus uz dienvidiem no Leipcigas un 80 kilometrus uz austrumiem no Erfurtes. Pilsēta atrodas no 180 līdz 354 metriem virs jūras līmeņa.
2009. gadā bezdarba līmenis Gērā sasniedza 14,9%.
Vietas nosaukums Gēra, sākotnēji atsaucās uz Veise Elstera upes ieleju, kur tagad atrodas pilsēta. Nosaukums ir cēlies Eiropas migrācijas laikā, kad slāvu cilvēki 8. gadsimtā apmetās šajā vietā uz dzīvi. Pirmo reizi pilsētas nosaukums Gēra ir minēts 995. gadā. Pilsētas tiesības Gēra ieguva 13. gadsimta beigās jeb 1237. gadā.
1450. gadā pilsēta var teikt bija pilnībā iznīcināta Sakona Fratricidāla karā. Lai gan pilsēta bija stipri cietusi, tā vēlāk uzplauka un kļuva par Reusas republikas vienu no galvenajām pilsētām.
1806. gadā Napoleons izveidoja savu impērijas mītni Geras pilsētas teritorijā. No šejienes 1806. gada 12. oktobrī, Francijas imperators nosūtīja augstprātīgu un bīstamu vēstuli Hoencollernas dinastijas Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam III Hoencollernam, kas noveda pie kara.
19. gadsimtā, industriālās revolūcijas laikā Gera strauji attīstījās, izmantojot savu tekstilrūpniecību. Daudzas palikušās villas joprojām atgādina par tā laika greznību un izšķerdību. Vēlāk pilsēta kļuva par nozīmīgu dzelzceļa pieturas vietu.
1920. gadā pilsēta kļuva par daļu no jaunizveidotās Tīringenes federatīvās zemes, bet 1952. gadā Tīringene tiek sadalīta trīs rajonos. Un Gēra kļūst par Gēras rajona administratīvo centru.
1938. gada 10. novembrī norisinās lielas demonstrācijas pret ebrejiem. Demonstrāciju laikā notiek sinagongu apgānīšana un dedzināšana, ebreju skolu un veikalu okupācija un visi ebreju vīrieši tiek arestēti.
1945. gada 6. aprīlī notiek uzlidojums Geras pilsētai, kuras laikā stipri tiek sabojāta centrālā stacija, pilsētas vecpilsēta un citi rajoni. Bojā gāja 142 cilvēki, bet vairāk kā 8000 iedzīvotāju palika bez mājām.
Ģeogrāfiskā karte - Gēra (Kreisfreie Stadt Gera)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |