Kanāda (fr, en) ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem. Tā plešas no Atlantijas okeāna austrumos līdz Klusajam okeānam rietumos, bet ziemeļos to apskalo Ziemeļu Ledus okeāns. Kanāda ir pasaulē otra lielākā valsts pēc platības. Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir ar Amerikas Savienotajām Valstīm un austrumos Dāniju (robeža Hansa salā).
Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas ieziemiešu ciltis. 15. gadsimta beigās britu un franču ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc Septiņgadu kara Francija atdeva gandrīz visas savas kolonijas britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla domīnija, kura sastāvēja no četrām provincēm. Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no Apvienotās Karalistes, kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts Vestminsteras statūts. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts Kanādas akts, kurš formāli atbrīvoja Kanādu no Britu parlamenta varas.
