Karakalpakstāna (Karakalpakstan)
 |
 |
Karakalpakstāna atrodas Turānas zemienē. Dienvidos no tās ir Karakuma tuksnesis, bet lielu autonomās republikas daļu tās ziemeļaustrumos aizņem Kizilkuma tuksnesis. Ziemeļrietumos Ustjurta plato. Karakalpakstānas teritorijā ietilpst kādreizējā Arāla jūras dienvidu daļas gultne, kas mūsdienās ir tuksnesis (Arālkums) izsīkušā ezera vietā. Lielākā upe — Amudarja.
2013. gadā Karakalpakstānā dzīvoja 1,7 miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz trešdaļa ir karakalpaki, otra trešdaļa — uzbeki, bet trešā trešdaļa — kazahi. Lielākās pilsētas ir republikas galvaspilsēta Nukusa, kā arī Hedžaili, Tahiatoša, Čimboja, Kenghirota un Meinoka. Meinoka kādreiz bija nozīmīga ostas pilsēta pie Arāla jūras, bet mūsdienās, kad jūra ir izsīkusi, tā atrodas tuksnešainā apvidū. Karakalpakstāna ir nabadzīgākais Uzbekistānas reģions.
Ģeogrāfiskā karte - Karakalpakstāna (Karakalpakstan)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Uzbekistāna
 |
 |
Tagadējās Kazahstānas dienvidu daļā 1428. — 1468. gadā pastāvēja Uzbeku haniste, ko pēc tās hana Abulhaira (uz) nāves pakļāva Kazahu haniste. Viņa mazdēls hans Muhameds Šeibani (uz) kļuva par Timura pēcteča Samarkandas sultāna Ahmedmirzas karavadoni, bet no 1501. līdz 1510. gadam atkaroja Timura pēctečiem visu tagadējās Uzbekistānas teritoriju. Viņa pēcteči nodibināja Buhāras un Hivas hanistes, kas pastāvīgi karoja viena ar otru. Sakarā ar jūras ceļu atklāšanu tirdzniecība pa Zīda ceļu samazinājās un Vidusāzijas pilsētu nozīme samazinājās. 1709. gadā no Buhāras hanistes atdalījās Kokandas haniste, 1785. gada Buhāras hanisti pārdēvēja par Buhāras emirātu. 19. gadsimta vidū Uzbekistāna bija sadalīta starp Buhāras emirātu, Kokandas hanisti un Hivas hanisti.
Valūta / Valoda
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TG | Tadžiku valoda (Tajik language) |
| UZ | Uzbeku valoda (Uzbek language) |