Ģeogrāfiskā karte - Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast)

Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast)
Kaļiņingradas apgabals (ru) ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos. Krievijas apgabals, kas atrodas vistālāk uz rietumiem, vēsturiskās Austrumprūsijas ziemeļu daļa.

Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem. Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu, kā arī nodarbojas ar zveju.

Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.

Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērija anektēja agrākās Prūsijas hercogistes teritoriju un 1758. gadā iecēla savu ģenerālgubernatoru, bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gadā atteicās no pakļautās Prūsijas karalistes daļas. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un Postdamas vienošanās 1945. gada 2. augustā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no tās teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa ar galvaspilsētu Kēnigsbergu), Sarkanās armijas okupētajā Austrumprūsijas daļā tika izveidots Kēnigsbergas kara apgabals. 1946. gada 7. aprīlī KPFSR sastāvā tika izveidots Kēnigsbergas apgabals.

1946. gadā Staļins pieņēma galīgo lēmumu par jaunā apgabala krieviskošanu, 4. jūlijā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, Kēnigsbergas apgabals par Kaļiņingradas apgabalu, bet 9. jūlijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 1522. par 12 000 kolhoznieku un lauksaimniecības strādnieku ģimeņu "brīvprātīgu" pārvietošanu no KPFSR un Baltkrievijas PSR uz Kaļiņingradas apgabalu no 1946. gada augusta līdz oktobrim. Pirmais ešelons ar pārvietotajiem Brjanskas apgabala zemniekiem ieradās Gumbinenes (Gusevas) stacijā 1946. gada 23. augustā.

1947. gadā visus atlikušos apgabala vācu un lietuviešu pamatiedzīvotājus deportēja uz PSRS okupētās Austrumvācijas ziemeļu daļu, no kurienes viņi lielākoties vēlāk pārcēlās uz Lielbritānijas okupēto Rietumvācijas daļu.

 
Ģeogrāfiskā karte - Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Old_cathedral_of_Kal...
4096x2731
upload.wikimedia.org
mahachkala-1.jpg
2360x1652
map-site.narod.ru
KALININGRAD_fault2ka...
1104x1758
www.emsc-csem.org
3253032017_fa9d1d72a...
1721x1091
farm4.staticflickr.c...
kaliningradzoomap.jp...
1300x1007
www.zoos.mono.net
1248465234_79eae7.gi...
940x997
www.200stran.ru
kaliningrad-tram.png
860x940
www.urbanrail.net
map_kaliningrad_eng....
1000x715
www.gazprom.com
kaliningrad-oblast-n...
900x686
russiatrek.org
kaliningradsk-1.jpg
957x593
map-site.narod.ru
kaliningradsk-1.jpg
957x593
3.bp.blogspot.com
kaliningrad-railways...
1005x561
infrastruct.files.wo...
Karta1.GIF
561x1005
upload.wikimedia.org
kal-oblast.jpg
1000x533
infrastruct.files.wo...
europe-extraruss-com...
885x573
i295.photobucket.com
Kaliningrad%20map.jp...
815x552
baltexotic.ru
shaded-relief-map-of...
850x449
maps.maphill.com
1300443549_Kaliningr...
800x463
www.citizensofeurope...
Kaliningrad_Oblast.p...
600x600
upload.wikimedia.org
russia-kaliningrad.g...
780x445
www.russianlessons.n...
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs
Krievija (ru, izrunā: ) jeb Krievijas Federācija (ru, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā. Tā ir pusprezidentāla federatīva republika, kuru veido 81 federālie subjekti. Tās platība ir 17 075 400 km2, un tā ir teritoriāli lielākā valsts pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par Kanādu, kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc iedzīvotāju skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē, kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Mongoliju, Ziemeļkoreju un Ķīnu. Tai ir jūras robeža arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi Beringa šaurums un Laperūza šaurums.

80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
RUB Krievijas rublis (Russian ruble) ₽ 2
ISO Valoda
KV Komi valoda (Komi language)
RU Krievu valoda (Russian language)
TT Tatāru valoda (Tatar language)
CE Čečenu valoda (Chechen language)
CV Čuvašu valoda (Chuvash language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Azerbaidžāna 
  •  Gruzija 
  •  Kazahstāna 
  •  Mongolija 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Ķīna 
  •  Baltkrievija 
  •  Igaunija 
  •  Latvija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Norvēģija 
  •  Polija 
  •  Somija 
  •  Ukraina 
Airport