Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast)
Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem. Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu, kā arī nodarbojas ar zveju.
Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.
Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērija anektēja agrākās Prūsijas hercogistes teritoriju un 1758. gadā iecēla savu ģenerālgubernatoru, bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gadā atteicās no pakļautās Prūsijas karalistes daļas. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un Postdamas vienošanās 1945. gada 2. augustā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no tās teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa ar galvaspilsētu Kēnigsbergu), Sarkanās armijas okupētajā Austrumprūsijas daļā tika izveidots Kēnigsbergas kara apgabals. 1946. gada 7. aprīlī KPFSR sastāvā tika izveidots Kēnigsbergas apgabals.
1946. gadā Staļins pieņēma galīgo lēmumu par jaunā apgabala krieviskošanu, 4. jūlijā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, Kēnigsbergas apgabals par Kaļiņingradas apgabalu, bet 9. jūlijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 1522. par 12 000 kolhoznieku un lauksaimniecības strādnieku ģimeņu "brīvprātīgu" pārvietošanu no KPFSR un Baltkrievijas PSR uz Kaļiņingradas apgabalu no 1946. gada augusta līdz oktobrim. Pirmais ešelons ar pārvietotajiem Brjanskas apgabala zemniekiem ieradās Gumbinenes (Gusevas) stacijā 1946. gada 23. augustā.
1947. gadā visus atlikušos apgabala vācu un lietuviešu pamatiedzīvotājus deportēja uz PSRS okupētās Austrumvācijas ziemeļu daļu, no kurienes viņi lielākoties vēlāk pārcēlās uz Lielbritānijas okupēto Rietumvācijas daļu.
Ģeogrāfiskā karte - Kaļiņingradas apgabals (Kaliningrad Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |