Ģeogrāfiskā karte - Kerala (State of Kerala)

Kerala (ml, kēraḷaṃ) ir Indijas štats valsts dienvidrietumu piekrastē. Štats dibināts, apvienojot reģionus, kuros dominējošā valoda bija malajālama. Mūsdienās tā ir oficiālā štata valoda. Keralas platība ir 38 863 km2. Ziemeļos un ziemeļrietumos tas robežojas ar Karnātaku, austrumos un dienvidos — ar Tamilnādu, bet rietumos to apskalo Arābijas jūra un Lakšadvīpu jūra. 2011. gadā Keralā dzīvoja 33,4 miljoni iedzīvotāju. Štata administratīvais centrs ir Thiruvananthapurama, bet lielākā pilsēta — Kočina. Administratīvi sīkāk dalās 14 apgabalos.

Uzskata, ka jau no apmēram 300. gada p.m.ē. daļā Keralas valdījusi tamilu Čeras dinastija, kas pastāvīgi karojusi ar Čolas un Pandju dinastiju tamilu valdniekiem. Origens no Aleksandrijas rakstīja, ka pēc Kristus nāves apustulis Svētais Toms devies uz Mezopotāmijas un Persijas zemēm sludināt jauno evaņģēliju, nokļuvis Indijas dienvidos, kur nogalināts. Jau pirms tam no Ziemeļindijas gar jūras krastu ieceļojuši hindu priesteri.

Ap 800. gadu Čeras dinastija atguva varu, viņu valsts pastāvēja līdz pat 12. gadsimta sākumam, kad to iekaroja Čolas impērija. Līdz pat 16. gadsimtam tagadējā Keralas teritorija sadrumstalojās nelielās valstiņās. 1503. gadā portugāļi uzcēla Kočinas cietoksni, 17. gadsimtā varu pārņēma Nīderlandes Austrumindijas kompānija. 1729. gadā dienvidos nodibinājās Travankoras ķēniņvalsts. 1766. gadā Maisoras valdnieks iekaroja Keralas ziemeļdaļu, bet Tipu sultāns 1790.–1792. gadā pakļāva Travankoru. Britu Austrumindijas kompānija pēc diviem kariem ar Tipu sultānu (1790-1792, 1798-1799) Keralas ziemeļdaļu ievienoja Madrasas Prezidentūrai, bet Taravankoras valsts kļuva par tās protektorātu.

Pēc Britu Indijas sadalīšanās 1949. gadā izveidojās Travankoras-Kočinas federācija, ko 1950. gadā kā štatu pievienoja to Indijai. Kad 1953. — 1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, no Madrasas atdalīja malajalu valodā runājošo iedzīvotāju teritoriju un iekļāva Keralas štatā.