Mazovijas vojevodiste (Masovian Voivodeship)
 |
 |
Vojevodiste iedalās 42 apriņķos (powiat) — no tiem 5 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 37 lauku apriņķi (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 325 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 80 pilsētas.
Visi apriņķi nosaukti apriņķa centru vārdā, izņemot:
* Grodziskas apriņķis — centrs Grodziska Mazovecka
* Makovas apriņķis — centrs Makova Mazovecka
* Miņskas apriņķis — centrs Miņska Mazovecka
* Novi Dvoras apriņķis — centrs Novi Dvora Mazovecka
* Ostrovas apriņķis — centrs Ostrova Mazovecka
* Sokolovas apriņķis — centrs Sokolova Podlaska
* Rietumvaršavas apriņķis — centrs Ožarova Mazovecka
Ģeogrāfiskā karte - Mazovijas vojevodiste (Masovian Voivodeship)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
 |
 |
| Polijas karogs | |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
