Ģeogrāfiskā karte - Nirnberga (Kreisfreie Stadt Nürnberg)

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes. Tā atrodas 170 kilometru attālumā no Bavārijas lielākās pilsētas Minhenes un 440 kilometru attālumā no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Pilsētas kopējā platība ir 186,38 km2, pēc 2013. gada datiem pilsētā dzīvo 498 876 iedzīvotāji, bet tās aglomerācijā dzīvo 3 500 000 iedzīvotāji. Nirnberga pēc iedzīvotāju skaita ir četrpadsmitā lielākā Vācijas pilsēta un otrā lielākā Bavārijas pilsēta aiz Minhenes Tas ir ekonomikas un tūrisma centrs.

Nirnberga ir plašāk pazīstama ar idillisko vecpilsētu, kura 2.pasaules kara laikā tika smagi iznīcināta, bet pēc kara tika uzsākta vecpilsētas atjaunošana. Pilsēta ir pazīstama arī ar savu kulināriju kā, piemēram, piparkūkām un desiņām. Nirnberga ir Vāclava IV, Ādama Krafta, Martina Behaima, Albrehta Dīrera, Johana Pahēlbela un Maksa Grundiga dzimtā pilsēta.

Pilsēta ir dibināta 1050. gadā. Viduslaikos tā bija viena no svarīgākajām Svētās Romas impērijas pilsētām, jo Nirnbergas pils bija impērijas reihstāga vieta. 1219.gadā tā kļuva par Impērijas brīvpilsētu.

15. un 16. gadsimtā Nirnberga ir vācu Renesanses centrs. 1525.gadā pilsētas teritorijā nostiprinās protestantisms. Trīsdesmitgadu karā pie Nirnbergas notiek sīvas cīņas starp zviedru karaļa Gustava Ādolfa II un Vallenšteina spēkiem. Pēc kara pilsēta panīkst, izaugsme atjaunojas tikai sākoties industriālajai revolūcijai. 1835.gadā starp Nirnbergu un Fīrti sāk kursēt pirmais dzelzceļš Vācijā.

Pēc nacistu nākšanas pie varas Nirnberga kļuva par ikgadējo NSDAP kongresu vietu. Šim mērķim tika uzcelts gigantisks komplekss, kurš daļēji ir saglabājies līdz mūsdienām. Pilsēta smagi cieta 2. pasaules karā, tomēr tās vecpilsēta tika atjaunota. No 1945. līdz 1946. gadam Nirnbergā notika Nirnbergas process, kurā tiesāja pēc kara izdzīvojušo nacistu režīma līderus.