Novgorodas apgabals (Novgorod Oblast)
 |
 |
Novgorodas apgabala administratīvais centrs ir Veļikijnovgoroda.
Zeme ap Veļikijnovgorodu (Novgorodu) uzskatāma par vienu no Krievijas veidošanās centriem. Pilsēta, kas izvietojusies uz senā ceļa no varjagiem uz grieķiem, senajās hronikās ir vieta, kur 862. gadā, ierodoties Rurikam, tika dibināta Ruriku dinastija. Vēlāk Oļegs pārcēla rezidences pilsētu uz Kijevu, tomēr Novgoroda saglabājās kā viens no austrumslāvu centriem. Atšķirībā no pārējās Krievijas, kuras attīstība centrējās ap stiprāku vai vājāku līderu personām, ap Novgorodu izveidojās Novgorodas republika, kas līdzīgi kā Pleskava, attīstījās kā feodāla republika. Novgorodas zeme nekad netika pakļauta tiešam mongoļu iebrukumam. Nostiprinoties Maskavas lielkņazistei, 15. gadsimta beigās Novgorodas republiku pakļāva Ivans III, bet 1570. gadā Ivans IV sarīkoja Novgorodas slaktiņu, no kura pilsēta tā arī nekad neatkopās.
17. gadsimta Juku laikos pilsētu izpostīja zviedru karaspēks. 1727. gadā tika nodibināta atsevišķa Novgorodas guberņa. 1772. gadā guberņas dienvidu daļa tika iekļauta jaundibinātajā Pleskavas guberņā. No 1775. līdz 1796. gadam guberņas tika sauktas par vietniecībām. 1927. gadā guberņas tika likvidētas, bet Novgorodas guberņa tika iekļauta Ļeņingradas apgabalā. Otrā pasaules kara laikā Novgorodas apgabala teritorijas rietumdaļa, tostarp Novgoroda, nonāca Vācijas militārajā okupācijā. Apgabala teritorijā notika sīvas kaujas (piemēram, Demjanskas katlā), daudzas pilsētas, tai skaitā Novgoroda, tika smagi nopostītas. 1944. gadā tika nodibināts Novgorodas apgabals, bet Novgorodas pilsēta 1999. gadā pārsaukta vēsturiskajā vārdā par Veļikijnovgorodu (Lielā jeb Diženā Novgoroda).
Ģeogrāfiskā karte - Novgorodas apgabals (Novgorod Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
