Ohaio (Ohio)
Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.
Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).
Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.
ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurāā teritoriju sagrāba ASV. Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.
1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.
Ģeogrāfiskā karte - Ohaio (Ohio)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienoto Valstu karogs |
Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām nācijām. ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās iekšzemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dolāru (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no pirktspējas paritātes).
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
USD | ASV dolārs (United States dollar) | $ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
EN | Angļu valoda (English language) |
FR | Franču valoda (French language) |
ES | Spāņu valoda (Spanish language) |