Ģeogrāfiskā karte - Peru (Republic of Peru)

Peru (Republic of Peru)
Peru (es, qu, ay), oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos. Ziemeļos tā robežojas ar Ekvadoru un Kolumbiju, austrumos — ar Brazīliju, dienvidaustrumos — ar Bolīviju, bet dienvidos robežojas ar Čīli. Rietumos Peru apskalo Klusais okeāns. Peru ir trešā lielākā valsts Dienvidamerikā. Peru var iedalīt trīs ģeogrāfiskajos reģionos: rietumos ir tā sauktā Costa (krasts), kura ir šaura, tuksnešaina josla gar Kluso okeānu, tālāk uz austrumiem ir Sierra (augstiene), kas ir daļa no Andu kalniem, kuri vijas cauri Peru teritorijai, bet rietumos sākas Amazonija, plaši ar mežu klāti pakalni un līdzenumi. Peru teritorijā atrodas Amazones izteka.

Gandrīz puse no visiem Peru iedzīvotājiem ir kečvi, bet aptuveni viena trešdaļa ir metisi. Lielākā daļa no atlikušajiem iedzīvotājiem ir aimari un eiropiešu pēcteči. Kristietība ir izplatītākā reliģija.

Peru bija centrs Inku impērijai, kuras galvaspilsēta Kusko tika dibināta 11. vai 12. gadsimtā. 1533. gadā reģionu iekaroja spāņu piedzīvojumu meklētājs Fransisko Pisarro (Francisco Pizarro). Spāņi dibināja Peru vicekaralisti un šeit valdīja turpmākos 300 gadus. 1821. gadā Peru ieguva neatkarību un 1824. gadā brīvība tika apstiprināta. Klusā okeāna kara laikā (1879—83) Čīle sakāva Peru. 1941. gadā robežstrīda dēļ par valsts robežām ar Ekvadoru izcēlās karš, kura rezultātā Peru ieguva plašas teritorijas no Amazones baseina; pilnībā šī konfliktsituācija tika atrisināta tikai 1998. gadā. 1968. gadā notika militārs apvērsums un tika gāzta valdība. 1980. gadā valstī tika atjaunoti civilie likumi. 1992. gadā Alberto Fuhimori valdība atrisināja likumdošanas problēmu un nākamajā gadā izsludināja jaunu konstitūciju. 2001. gadā par Peru prezidentu pirmo reizi kļuva kečvu tautas pārstāvis Alehandro Toledo (Alejandro Toledo).

Cilvēki Peru teritorijā iespējams ir dzīvojuši vairāk nekā 13 000 gadus. Sākot ar 1000. gadu p.m.ē. Peru atšķirīgās daļās bija dažādas attīstītas kultūras, piemēram, čavinu, močes, naskas, tiuanaku un čimu kultūras. Tomēr reģions nebija politiski vienots līdz pat aptuveni 1400. gadam, kad inki, kas dzīvoja Kusko ielejā, 15. gadsimta laikā veiksmīgi iekaroja teritoriju, kura atbilst mūsdienu Peru platībai (izņemot Amazoniju), Bolīvijas augstienei, Argentīnas ziemeļu daļai, Čīles centrālajai daļai un Ekvadoras augstienei. Šajā teritorijā inki izveidoja totalitāru valsti, kas ļāva cilšu valdniekiem un vietvalžiem valdīt pār pārējiem iedzīvotājiem.

Tāpat kā acteki, arī inki salīdzinoši vēlu kļuva par ietekmīgu tautu; pat viņu leģendas netiek datētas ar agrāku laiku par 1200. gadu, kad Kusko ielejā iespējams par pirmo inku imperatoru kļuva Manko Kapaks (Manco Cápac). Tāpat kā Vecās Pasaules tautas un pretēji kā citas Amerikas pamatiedzīvotāju tautas, inki savu vēsturi datēja pēc valdnieka valdīšanas laika. Tā kā bija 13 imperatori, tad inku vēsture tiek sadalīta 13 periodos. Pirmie septiņi imperatori bija leģendāri, lokāli vai arī ar nelielu nozīmi; viņu valdīšanas gadi ir pilni ar iespējamiem un neiespējamiem notikumiem, īpaši, Manko Kapaka, dinastijas dibinātāja, valdīšanas laikā. Šajā laika periodā inki bija maza cilts, viena no daudzajām, kura apdzīvoja tikai nelielu teritoriju ap inku galvaspilsētu Kusko. Viņi regulāri karoja ar kaimiņu ciltīm.

Neticami strauja Inku impērijas paplašināšanās sākās Virakočas (Viracocha; inku dievības) dēla Pačakuti (Pachacuti) valdīšanas laikā. Pačakuti bija viens no visu laiku labākajiem iekarotājiem Amerikas vēsturē. Viņš tronī kāpa 1438. gadā. Ar šo gadu sākas arī inku vēstures ticamā daļa, kuras fakti gandrīz visi ir pierādāmi. Britu ģeogrāfs-vēsturnieks sers Klementss Markhems (Clements Markham) Pačakuti ir nosaucis par "lieliskāko vīru, kas Amerikas pamatiedzīvotājiem ir bijis".

 
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
Ģeogrāfiskā karte - Peru (Republic of Peru)
Ģeogrāfiskā karte
Ģeogrāfiskā karte - Peruimage.jpg
image.jpg
1397x1738
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Peru820px-Peru_location_map.svg.png
820px-Peru_location_...
820x1000
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - PeruPeru_Topography.png
Peru_Topography.png
2101x2851
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - PeruPeru_regions_map.png
Peru_regions_map.png
1400x2000
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Peru851px-Peru_physical_map.svg.png
851px-Peru_physical_...
851x1037
freemapviewer.org
high_resolution_road...
8041x10946
www.vidiani.com
map-of-peru.jpg
3311x5111
heifer12x12.files.wo...
large_detailed_touri...
2599x3413
www.vidiani.com
large_detailed_map_o...
1963x2506
www.vidiani.com
large_detailed_regio...
2000x2439
www.vidiani.com
large_detailed_road_...
1900x2102
www.vidiani.com
map.gif
1638x2317
www.qumirperu.com
Ecuador_Peru_map.jpg
1440x2046
map.vbgood.com
Peru_regions_map.png
1400x2000
upload.wikimedia.org
Peru-map.gif
1412x1675
www.ezilon.com
Peru-physical-map.gi...
1412x1614
www.ezilon.com
large_detailed_road_...
1240x1754
www.vidiani.com
Southern-Peru-Map.jp...
1754x1240
mappery.com
Southern-Peru-Map.jp...
1754x1240
www.mappery.com
Arequipa_map.jpg
1240x1754
filer.livinginperu.c...
Northern-Peru-Map.jp...
1754x1240
www.mappery.com
Peru-Map.jpg
1240x1754
www.mappery.com
Peru-map-web-page.jp...
1246x1523
bprc.osu.edu
detailed_physical_ma...
1218x1218
www.vidiani.com
peru_pol91.jpg
1070x1260
www.lib.utexas.edu
Hyperlink