Prāga (Prague)
Pilsēta ir ar lieliski saglabātu vēsturisko centru un kopš 1992. gada pilsētas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Prāga ir populārs tūrisma galamērķis un 2017. gadā to apmeklēja 8,5 miljoni ārvalstu tūristu. 2014. gadā Prāga ierindojās TripAdvisor sarakstā kā piecpadsmitais labākais tūrisma galamērķis pasaulē, bet 2015. gadā tā tika iekļauta piektajā vietā. Prāga ir piektais populārākais tūrisma galamērķis Eiropā pēc Londonas, Parīzes, Stambulas un Romas.
Juridiski Prāga kļuva par vienotu pilsētu tikai 1784. gadā, kad apvienoja līdz tam laikam četras atsevišķas pilsētas — Hradčany, Malá Strana, Staré Město un Nové Město, tomēr pilsētas vēsture ir daudz senāka.
Ap 870. gadu uzcēla pirmo Prāgas pili, bet 1085. gadā pilsēta kļuva par Bohēmijas karaļu rezidenci.
1346. gadā sāka valdīt karalis Kārlis IV un Prāga kļuva par Svētās Romas impērijas galvaspilsētu. 1348. gadā nodibināja Kārļa Universitāti, kas bija pirmā universitāte Centrāleiropā. Prāga tajā laikā bija trešā lielākā pilsēta Eiropā. Kārlis IV sāka būvēt vairākas celtnes, kas nosaka Prāgas pašreizējo veidolu, tajā starpā Kārļa tiltu un Sv. Vita katedrāli.
1378. gadā Prāgā savu darbību izvērsa Jans Huss. Pēc Husa sodīšanas ar nāvi 1415. gadā, 1419. gadā notika Pirmā Prāgas defenestrācija, kura ievadīja Husītu karu sākumu.
1526. gadā Prāga nokļuva Hābsburgu monarhijas sastāvā. 1583. gadā par Svētās Romas imperatoru ievēlēja Rūdolfu II un pilsēta otrreiz kļuva par impērijas galvaspilsētu un Eiropas kultūras centru.
1618. gadā notika Otrā Prāgas defenestrācija, kas bija Trīsdesmitgadu kara tiešais iemesls. Prāgu vairākkārt okupēja (zviedru, franču, bavāriešu, prūšu) armijas, kas pārtrauca Prāgas "zelta laikmetu".
Pēc Pirmā pasaules kara Prāga kļuva par jaunās Čehoslovākijas galvaspilsētu. 1938. gadā, pēc Minhenes vienošanās, Vācijas karaspēks okupēja Sudetu apgabalu, bet 1939. gadā Vācija okupēja visu Čehiju. 1942. gadā čehu pagrīdnieki Prāgā nogalināja Reinhardu Heidrihu, tuvojoties Sarkanajai armijai, 1945. gadā Prāgā sākās sacelšanās.
1948. gadā varu sagrāba komunisti. 1968. gadā Prāga bija galvenais Prāgas Pavasara centrs. 1969. gada 19. janvārī čehu students Jans Palahs Vāclavas laukumā veica pašsadedzināšanos, protestējot pret PSRS iebrukumu.
Ģeogrāfiskā karte - Prāga (Prague)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Čehija
Čehijas karogs |
Čehija ir parlamentāra republika un augsti attīstīta valsts. Tā ir sīkāk sadalīta 13 reģionos un galvaspilsētā Prāgā. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju ir Prāga. Čehija ir ANO, NATO un ESAO dalībvalsts. 1999. gadā Čehija kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2004. gadā par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CZK | Čehijas krona (Czech koruna) | KÄ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
SK | Slovāku valoda (Slovak language) |
CS | Čehu valoda (Czech language) |