Roma (Rome)
Roma (it, ) ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs. Roma atrodas Apenīnu pussalas centrālajā daļā, Tibras upes krastos, aptuveni 24 km attālumā no Tirēnu jūras. Roma bija senās Romas Republikas un Romas impērijas galvaspilsēta. Tas ir arī garīgais un fiziskais Romas Katoļu baznīcas centrs. Bieži vien Roma tiek saukta par "Mūžīgo pilsētu". Roma ir Itālijas politiskais centrs un nozīmīgs tautsaimniecības centrs. Regulāri no visas pasaules tūristi dodas uz Romu, lai to apskatītu. Patiesībā Roma ir viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Uz Romu dodas ne tikai tūristi, bet arī svētceļotāji, zinātnieki un mākslas mīļotāji.
Vairāk nekā 3000 gadu ilgā laika periodā Roma vairākas reizes ir bijusi iekarota un izpostīta. Roma ir viens no Rietumu civilizācijas "šūpuļiem", jo antīkajā pasaulē bija Senās Romas galvenais centrs. Pilsētas centrā atrodas Vatikāns — suverēna valsts, pāvesta rezidence. Līdz ar to Roma ir visas katoļu pasaules centrs.
Pilsētai ir apmēram 2500 gadu gara vēsture, un tā ir bijusi Romas karalistes, Romas republikas un Romas impērijas, Pāvesta valsts un Itālijas centrs.
Pēc leģendas Romu 753. gadā p.m.ē. dibinājis Romuls — viens no dvīņubrāļiem. Romuls pēc tradīcijas tiek uzskatīts par pirmo Romas karali (ķēniņu). Pilsēta tika dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem — Palatīna (Palatinus) (pārējie pakalni ir Aventīns (Aventinus), Eskvilīns (Esquilinus), Kapitolijs (Capitolinus), Kelijs (Collis Caelius), Kvirināls (Quirinalis) un Vimināls (Viminalis)).
Tiek lēsts, ka pēc 650. g. p.m.ē. Roma nokļuva etrusku varā, tomēr ap 500. g. latīņi sacēlās pret tiem un 509. g. nodibināja Romas republiku.
390. gadā p.m.ē. galli izlaupīja Romu. 246.-146. g. norisinājās Romai ļoti grūtie Pūniešu kari ar Kartāgu, pēc kuriem Romas republika kļuva Vidusjūras lielvalsti.
146.-44. g. p.m.ē. — nemieru un pilsoņu karu laiks (Sulla, Pompejs, Jūlijs Cēzars).
44.-14. g. p.m.ē. Augusts Oktaviāns nodibināja Romas impēriju.
68.-96. g. — Flāviju dianstijas laiks. Kolizeja celniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Roma (Rome)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Itālija
Itālijas karogs |
Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj kalnienes un kalni. Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir Alpu kalni, savukārt tālu pussalā iestiepjas Apenīnu kalni. Lielākā daļa no valsts zemienēm atrodas lielo upju ielejās, piemēram, Po ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs tektonisko plātņu krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva ģeoloģiskā aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi vulkāni, no kuriem pazīstamākie ir Vezuvs un Etna.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
FR | Franču valoda (French language) |
IT | Itāļu valoda (Italian language) |
CA | Katalāņu valoda (Catalan language) |
CO | Korsikāņu valoda (Corsican language) |
SC | Sardīniešu valoda (Sardinian language) |
SL | Slovēņu valoda (Slovene language) |
DE | Vācu valoda (German language) |