Rostoka (Kreisfreie Stadt Rostock)
Rostoka (, oficiāli Hanzas pilsēta Rostoka ) ir ostas pilsēta Vācijas ziemeļos, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē pie Varnovas upes. Pilsētas rajons Varneminde, 12 kilometrus no Rostokas centra, ir kūrorts Baltijas jūras krastā. Rostoka ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Rīgas sadraudzības pilsēta.
Pilsētu dibinājuši Pielabas slāvi jeb vendi 11. gadsimtā. 1161. gadā apmetni nodedzināja Dānijas karalis Valdemārs I Lielais. Pēc tam šajā vietā apmetās vācu ieceļotāji nodibinot Vecpilsētu (Altstadt), Viduspilsētu (Mittelstadt) un Jauno Pilsētu (Neustadt). Rostoka 1218. gadā ieguva pilsētas tiesības un attīstījās Hanzas savienības sastāvā. 1419. gadā tika nodibināta viena no vecākajām Eiropas universitātēm - Rostokas Universitāte. 1573. gadā Rostoka atzina Mēklenburgas hercoga varu pār pilsētu. Trīsdesmitgadu karā Rostoku okupē dāņu, zviedru un imperatora karaspēks (1618–48). Pamazām pilsēta pagrimst, un tas attīstība atjaunojas līdz ar rūpniecības attīstību 19. gadsimta otrajā pusē, kad Rostoka kļūst par ievērojamu ostu, kuģu- un aviācijas būves centru. 1939. gada 27. augustā pie Rostokas notika pasaulē pirmais veiksmīgais reaktīvās lidmašīnas starts. Tā kā pilsētā un tās apkārtnē atradās aviācijas kompāniju Arado un Henkel rūpnīcas, tā tika smagi bombardēta Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara Rostoka attīstījās kā lielākā VDR ostas pilsēta. 1992. gadā no 22. līdz 24. augustam pilsētas Lihtenhāgenes rajonā notika pret vjetnamiešiem un čigāniem vērsti grautiņi.
Pilsētu dibinājuši Pielabas slāvi jeb vendi 11. gadsimtā. 1161. gadā apmetni nodedzināja Dānijas karalis Valdemārs I Lielais. Pēc tam šajā vietā apmetās vācu ieceļotāji nodibinot Vecpilsētu (Altstadt), Viduspilsētu (Mittelstadt) un Jauno Pilsētu (Neustadt). Rostoka 1218. gadā ieguva pilsētas tiesības un attīstījās Hanzas savienības sastāvā. 1419. gadā tika nodibināta viena no vecākajām Eiropas universitātēm - Rostokas Universitāte. 1573. gadā Rostoka atzina Mēklenburgas hercoga varu pār pilsētu. Trīsdesmitgadu karā Rostoku okupē dāņu, zviedru un imperatora karaspēks (1618–48). Pamazām pilsēta pagrimst, un tas attīstība atjaunojas līdz ar rūpniecības attīstību 19. gadsimta otrajā pusē, kad Rostoka kļūst par ievērojamu ostu, kuģu- un aviācijas būves centru. 1939. gada 27. augustā pie Rostokas notika pasaulē pirmais veiksmīgais reaktīvās lidmašīnas starts. Tā kā pilsētā un tās apkārtnē atradās aviācijas kompāniju Arado un Henkel rūpnīcas, tā tika smagi bombardēta Otrā pasaules kara laikā. Pēc Otrā pasaules kara Rostoka attīstījās kā lielākā VDR ostas pilsēta. 1992. gadā no 22. līdz 24. augustam pilsētas Lihtenhāgenes rajonā notika pret vjetnamiešiem un čigāniem vērsti grautiņi.
Ģeogrāfiskā karte - Rostoka (Kreisfreie Stadt Rostock)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |
