Siņdzjana (Xinjiang Uyghur Autonomous Region)
21. gadsimta otrajā dekādē Ķīnas Tautas Republikas valdība Ķīnas komunistiskās partijas vadībā ir ieviesusi stingru sabiedrības kontroli, kas kulminējusies ar lielas reģiona iedzīvotāju daļas ieslodzīšanu pāraudzināšanas nometnēs. Šo tendenci aktīvi kritizē cilvēktiesību aizstāvji, apsūdzot Ķīnas valdību genocīdā.
Siņdzjana administratīvi iedalīta 14 prefektūras līmeņa administratīvi teritoriālajās vienībās: divas prefektūras līmeņa pilsētas (reģiona centrs Urumči un Karamaja), septiņas prefektūras un piecas autonomās prefektūras, tajā skaitā Iles Kazahu autonomā prefektūra, kurai pakļautas divas no septiņām prefektūrām. Prefektūras līmeņa vienības tālāk iedalītas 11 rajonos, 22 apriņķa līmeņa pilsētās, 62 apriņķos un sešos autonomajos apriņķos. Septiņas no apriņķa līmeņa pilsētām nepieder ne pie vienas no prefektūras līmeņa administratīvajām vienībām un tās faktiski pārvalda saimnieciski militāra organizācija Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpuss.
* a Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas pakļautās Altajas un Tarbagatajas prefektūras.
Ģeogrāfiskā karte - Siņdzjana (Xinjiang Uyghur Autonomous Region)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs |
ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
CNY | Juaņa (Renminbi) | Â¥ or å…ƒ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
UG | Uiguru valoda (Uighur language) |
ZH | Ķīniešu valoda (Chinese language) |