Ģeogrāfiskā karte - Siņdzjana (Xinjiang Uyghur Autonomous Region)

Siņdzjana (Xinjiang Uyghur Autonomous Region)
Siņdzjana (, Xīnjiāng) vai Šindžana (, Shinjang), pilns nosaukums — Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions (, Xīnjiāng Wéiwú'ěr Zìzhìqū;, Shinjang Uyghur Aptonom Rayoni), ir viena no Ķīnas Tautas Republikas piecām nacionālajām mazākumtautību pirmās pakāpes administratīvajām vienībām. Tā ir plaša, reti apdzīvota teritorija, kas aizņem aptuveni sesto daļu Ķīnas valsts ziemeļrietumos. Siņdzjana robežojas ar Tibetas autonomo reģionu dienvidos, Cjinhai un Gaņsu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju ziemeļaustrumos, Krievijas Federāciju ziemeļos, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Afganistānu rietumos, Pakistānu un Indiju dienvidrietumos. Reģiona galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Urumči.

21. gadsimta otrajā dekādē Ķīnas Tautas Republikas valdība Ķīnas komunistiskās partijas vadībā ir ieviesusi stingru sabiedrības kontroli, kas kulminējusies ar lielas reģiona iedzīvotāju daļas ieslodzīšanu pāraudzināšanas nometnēs. Šo tendenci aktīvi kritizē cilvēktiesību aizstāvji, apsūdzot Ķīnas valdību genocīdā.

Siņdzjana administratīvi iedalīta 14 prefektūras līmeņa administratīvi teritoriālajās vienībās: divas prefektūras līmeņa pilsētas (reģiona centrs Urumči un Karamaja), septiņas prefektūras un piecas autonomās prefektūras, tajā skaitā Iles Kazahu autonomā prefektūra, kurai pakļautas divas no septiņām prefektūrām. Prefektūras līmeņa vienības tālāk iedalītas 11 rajonos, 22 apriņķa līmeņa pilsētās, 62 apriņķos un sešos autonomajos apriņķos. Septiņas no apriņķa līmeņa pilsētām nepieder ne pie vienas no prefektūras līmeņa administratīvajām vienībām un tās faktiski pārvalda saimnieciski militāra organizācija Siņdzjanas Rūpniecības un būvniecības korpuss.

* a Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas pakļautās Altajas un Tarbagatajas prefektūras.

 
Ģeogrāfiskā karte - Siņdzjana (Xinjiang Uyghur Autonomous Region)
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna , ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,393 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Ģeogrāfiskā karte - Ķīna1639px-Map_of_China.svg.png
1639px-Map_of_China....
1639x1386
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - ĶīnaChina_linguistic_map.png
China_linguistic_map...
900x1016
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ķīna2000px-Rail_map_of_China.svg.png
2000px-Rail_map_of_C...
2000x1720
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - ĶīnaChina_topography_full_res.jpg
China_topography_ful...
6302x3619
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ķīnaimage.jpg
image.jpg
1414x1627
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
CNY Juaņa (Renminbi) Â¥ or å…ƒ 2
ISO Valoda
UG Uiguru valoda (Uighur language)
ZH Ķīniešu valoda (Chinese language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Butāna 
  •  Indija 
  •  Kazahstāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Laosa 
  •  Mjanma 
  •  Mongolija 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Tadžikistāna 
  •  Vjetnama 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Krievija