Tjumeņas apgabals (Tyumenskaya Oblast’)
 |
 |
1582. gadā Krievijas caristes nolīgtie kazaki uzbruka Sibīrijas hanistei. 1621. gadā bijušās hanistes teritorijā izveidoja Krievijas pareizticīgo baznīcas Sibīrijas bīskapiju, bet 1708. gadā Sibīrijas guberņu, ko drīz pārdēvēja par Toboļskas provinci, 1782. gadā par Toboļskas vietniecību, bet 1796. gadā par Toboļskas guberņu.
Pēc Februāra revolūcijas apcietināto Krievijas imperatoru Nikolaju II ar ģimeni izsūtīja uz Toboļsku, kur viņi dzīvoja no 1917. gada 13. augusta līdz 1918. gada 13. aprīlim. 1919. gadā Toboļskas guberņa atradās Kolčaka armijas, pēc tam Sarkanās armijas kontrolē.
1920. gada martā Padomju Krievijas valdība to pārdēvēja par Tjumeņas guberņu, 1923. gada novembrī to likvidēja, iekļaujot Urālu apgabalā, bet 1934. gadā Omskas apgabalā. 1944. gadā atjaunoja Tjumeņas apgabalu.
Ģeogrāfiskā karte - Tjumeņas apgabals (Tyumenskaya Oblast’)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
