Tīringene (Thuringia)
 |
 |
Tīringenē ir attīstīti daudzi ziemas sporta veidi. Aptuveni pusi no Vācijas iegūtajām zelta medaļām ziemas olimpiskajās spēlēs pēdējos 20 gados ir ieguvuši Tīringenē dzimuši un auguši sportisti. Oberhofas pilsētiņā regulāri notiek dažādu ziemas sporta veidu Pasaules un Eiropas čempionāti, kā arī dažādu ziemas sporta veidu Pasaules kausa posmi.
Brīvvalsts nosaukums atvasināts no seno ģermāņu cilts tīringu vārda. Tas netika lietots līdz 1920. gadam, kad pēc Pirmā pasaules kara beigām t.s. Veimāras Republikas ietvaros izveidoja Tīringas zemi (1920–1952) ar galvaspilsētu Veimārā, kurā ietilpa septiņas agrāk pastāvējušās hercogistes Saksija-Veimāra-Eizenaha (Sachsen-Weimar-Eisenach), Saksija-Meiningene (Sachsen-Meiningen), Saksija-Altenburga (Sachsen-Altenburg), Saksija-Gota (Sachsen-Gotha), Švarcburga-Rudolštate (Schwarzburg-Rudolstadt), Švarcburga-Zonderhauzene ( Schwarzburg-Sondershausen) un Roisa (Reuß). Saksija-Koburga (Sachsen-Coburg) pievienojās Bavārijai, bet Erfurte un Ziemeļtīringa palika Prūsijas sastāvā līdz 1945. gadam.
Pēc Otrā pasaules kara Tīringas zeme atradās PSRS okupācijas zonā, no 1949. gada VDR sastāvā. 1952. gadā to sadalīja trīs apgabalos: Erfurtes, Gēras un Zūlas. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā atjaunoja Tīringas zemi ar galvaspilsētu Erfurtē. 1993. gadā tā ieguva Tīringenes brīvvalsts nosaukumu.
Ģeogrāfiskā karte - Tīringene (Thuringia)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |
