Ģeogrāfiskā karte - Vaduca (Vaduz)

Vaduca (Vaduz)
Vaduca (, vai ) ir Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta. Lai gan tā ir valsts galvaspilsēta, tā nav lielākā valsts pilsēta. Vēl lielāka par Vaducu ir Šāna. Vaducā 2009. gada beigās dzīvoja 5342 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas Reinas upes krastos.

Tūristu vidū pilsēta ir ievērojama ar saviem mākslas muzejiem. Vaducu un tās apkārti raksturo vispārēja labklājība, jo valsts ir bagāta un lielākā daļa no bagātības ir centralizēta ap galvaspilsētu. 2006. gadā pilsētā strādāja aptuveni 8500 nodarbinātie, kas ir stipri vairāk nekā pilsētā ir iedzīvotāji. Finanšu sektors veido lielāko daļu no pilsētas ienākumiem.

Vairāk nekā puse no Vaducas iedzīvotājiem nav dzimuši Lihtenšteinā. Iebraucēji pārsvarā ir no citām Centrāleiropas valstīm, kā arī no Balkāniem un Turcijas. Dominējošā reliģija ir katolicisms; Vaduca ir arhibīskapijas centrs. Kopš 2007. gada pie varas ir Fortschrittliche Bürgerpartei (Progresīvā Pilsoņu partija). Vaducas pilī atrodas Lihtenšteinas firsta mītne.

Vaduca ir viena no 11 Lihtenšteinas komūnām. Vaducas komūnai pieder arī četri eksklāvi Lihtenšteinas teritorijā.

Vaduca rakstos pirmo reizi minēta 1150. gadā. Kopš 14. gadsimta vidus Vaducas pils ir tās grāfa mītne. 1712. gadā Vaducas grāfisti nopirka no Austrijas nākusī Lihtenšteinu dzimta. 1719. gadā Vaducas grāfiste tika apvienota ar Šellenbergas grāfisti, un tika dibināta Lihtenšteinu firstiste. 1723. gadā Vaducā tika izveidots firstistes parlaments.

Vaducas pils, kas ir redzama gandrīz no jebkura Vaducas punkta, mūsdienās ir oficiālā Lihtenšteinas firsta rezidences vieta. Precīzs pils celtniecības gads nav zināms. Galvenais tornis un ēkas pils austrumu pusē ir vecākās, un tās ir celtas ap 12. gadsimtu. Svētās Annas kapella ir celta viduslaiku beigās. Švābijas kara laikā 1499. gadā šveicieši pili nodedzināja. 17. gadsimta sākumā pils tika paplašināta rietumu pusē. Kopš 1712. gada pils saimnieki ir Lihtenšteinas firsti.

 
Ģeogrāfiskā karte - Vaduca (Vaduz)
Zeme (teritorija) - Lihtenšteina
Lihtenšteinas karogs
Lihtenšteinas Firstiste (de) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionālā monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vācvalodīgā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vācvalodīgā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
CHF Šveices franks (Swiss franc) Fr 2
ISO Valoda
DE Vācu valoda (German language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Austrija 
  •  Šveice 
Administrative Subdivision
Pilsēta, Ciems,...