Veimāra (Kreisfreie Stadt Weimar)
Veimāra (de) ir pilsēta Tīringenē Vācijā, uz ziemeļiem no Tīringenes meža un uz dienvidrietumiem no Leipcigas. Veimāra, salīdzinājumā ar saviem izmēriem, ieņem neproporcionāli lielu vietu vācu un visas pasaules kultūrā.
Veimāra pirmoreiz rakstos minēta 899. gadā. Līdz 1918. gadam Veimāra bija Saksijas—Veimāras hercogistes galvaspilsēta.
Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — Lūkass Krānahs Vecākais, Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Šillers, Johans Gotfrīds fon Herders, Artūrs Šopenhauers, Frīdrihs Nīče. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās Gēte, pilsēta kļuva par vācu inteliģences "svētceļojumu vietu". Vācijas vēstures posmu starp 1919. un 1933. gadu sauc par Veimāras republikas laiku, jo 1919. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta Berlīne tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par Tīringas zemes galvaspilsētu. Veimāras republikas laikā Veimāra līdz ar Desavu bija "Bauhaus" kustības centrs — šeit atradās Bauhaus mākslas skola.
Otrā pasaules kara laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota Būhenvalde — nacistu koncentrācijas nometne. No 1949. līdz 1990. gadam Veimāra atradās VDR.
2004. gada 3. septembrī seno grāmatu krātuvē Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā (Herzogin Anna Amalia Bibliothek) izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu izdevās glābt, to starpā 1534. gada Lutera bībeli, tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi.
Veimāra pirmoreiz rakstos minēta 899. gadā. Līdz 1918. gadam Veimāra bija Saksijas—Veimāras hercogistes galvaspilsēta.
Veimārā dzīvojuši daudzi no vācu kultūras izcilākajiem pārstāvjiem — Lūkass Krānahs Vecākais, Johans Sebastiāns Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Frīdrihs Šillers, Johans Gotfrīds fon Herders, Artūrs Šopenhauers, Frīdrihs Nīče. Sevišķi, kad 18. gadsimta beigās uz dzīvi Veimārā pārcēlās Gēte, pilsēta kļuva par vācu inteliģences "svētceļojumu vietu". Vācijas vēstures posmu starp 1919. un 1933. gadu sauc par Veimāras republikas laiku, jo 1919. gadā šeit tika pieņemta jauna Vācijas konstitūcija. Valsts galvaspilsēta Berlīne tajā laikā tika uzskatīta par pārāk nedrošu vietu konstitucionālās sapulces sasaukšanai. 1920. gadā Veimāra kļuva par Tīringas zemes galvaspilsētu. Veimāras republikas laikā Veimāra līdz ar Desavu bija "Bauhaus" kustības centrs — šeit atradās Bauhaus mākslas skola.
Otrā pasaules kara laikā 8 kilometrus no pilsētas centra, mežā, kurā mīlēja pastaigāties Gēte, tika ierīkota Būhenvalde — nacistu koncentrācijas nometne. No 1949. līdz 1990. gadam Veimāra atradās VDR.
2004. gada 3. septembrī seno grāmatu krātuvē Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkā (Herzogin Anna Amalia Bibliothek) izcēlās ugunsgrēks. Lielu daļu izdevumu izdevās glābt, to starpā 1534. gada Lutera bībeli, tomēr aizgāja bojā apmēram 50 000 grāmatu, arī reti 16. — 18. gadsimta izdevumi.
Ģeogrāfiskā karte - Veimāra (Kreisfreie Stadt Weimar)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |