Vormsa (Kreisfreie Stadt Worms)
Vormsa (de) ir sena pilsēta Vācijas dienvidrietumos pie Reinas upes, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Pilsēta pazīstama kā vieta, kur risinās "Nībelungu dziesmas" galvenie notikumi, ar Liebfraumilch vīnu un romānisko Vormsas katedrāli.
Vormsas nosaukums ir atvasināts no seno ķeltu vārda Borbetomagus (mitra pļava), 14. gadā p.m.ē. to ieņēma romiešu karavadonis Druzs un Romas imperatora Augusta vārdā nosauca par Augusta Vangionum. Pilsētā bija forums un romiešu dieviem Jupiteram, Junonai, Minervai un Marsam veltīti tempļi.
Romas impērijas sabrukuma periodā 411. gadā burgundu vadonis Ginters (Gundicar), kurš bija viens no centrālajiem "Nībelungu dziesmas" (de) varoņiem, pasludināja romiešu senatoru Jovinu par Romas imperatoru. Vēlāk pilsēta kļuva par pirmās Burgundijas karalistes galvaspilsētu, līdz 437. gadā to ar romiešu palīdzību nopostīja huņņi Attilas vadībā.
613. gadā Vormsa kļuva par bīskapa rezidences vietu (bīskapija pastāvēja līdz 1801. gadam). 11. gadsimtā Vormsa ieguva impērijas brīvpilsētas statusu. 1122. gadā pilsētā tika noslēgts Vormsas konkordāts. Viduslaikos pilsēta pazīstama arī kā ebreju kultūras centrs, pisētas rabīns bija hasīdu (“dievbijīgo”) novirziena pārstāvis Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus. 1521. gadā Vormsā tika izdots Vormsas edikts, kurš pasludināja ārpus likuma Luteru un tā sekotājus. 1698. gadā Augsburgas līgas kara laikā franči nopostīja pilsētu.
No 1789. līdz 1816. gadam Vormsa bija Francijas sastāvā. 2. pasaules kara laikā 1945. gada 22. februārī Vormsa smagi cieta Sabiedroto aviācijas uzlidojumā. Tika sagrauti 39% no pilsētas apbūves.
Vormsas nosaukums ir atvasināts no seno ķeltu vārda Borbetomagus (mitra pļava), 14. gadā p.m.ē. to ieņēma romiešu karavadonis Druzs un Romas imperatora Augusta vārdā nosauca par Augusta Vangionum. Pilsētā bija forums un romiešu dieviem Jupiteram, Junonai, Minervai un Marsam veltīti tempļi.
Romas impērijas sabrukuma periodā 411. gadā burgundu vadonis Ginters (Gundicar), kurš bija viens no centrālajiem "Nībelungu dziesmas" (de) varoņiem, pasludināja romiešu senatoru Jovinu par Romas imperatoru. Vēlāk pilsēta kļuva par pirmās Burgundijas karalistes galvaspilsētu, līdz 437. gadā to ar romiešu palīdzību nopostīja huņņi Attilas vadībā.
613. gadā Vormsa kļuva par bīskapa rezidences vietu (bīskapija pastāvēja līdz 1801. gadam). 11. gadsimtā Vormsa ieguva impērijas brīvpilsētas statusu. 1122. gadā pilsētā tika noslēgts Vormsas konkordāts. Viduslaikos pilsēta pazīstama arī kā ebreju kultūras centrs, pisētas rabīns bija hasīdu (“dievbijīgo”) novirziena pārstāvis Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus. 1521. gadā Vormsā tika izdots Vormsas edikts, kurš pasludināja ārpus likuma Luteru un tā sekotājus. 1698. gadā Augsburgas līgas kara laikā franči nopostīja pilsētu.
No 1789. līdz 1816. gadam Vormsa bija Francijas sastāvā. 2. pasaules kara laikā 1945. gada 22. februārī Vormsa smagi cieta Sabiedroto aviācijas uzlidojumā. Tika sagrauti 39% no pilsētas apbūves.
Ģeogrāfiskā karte - Vormsa (Kreisfreie Stadt Worms)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
 |
 |
| Vācijas karogs | |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| DE | Vācu valoda (German language) |