Ģeogrāfiskā karte - Čuncjina (Chongqing Shi)

Čuncjina (Chongqing Shi)
Čuncjina ir pilsēta Ķīnas centrālajā daļā pie Dzjalinas upes ietekas Jandzi. Čuncjinas pilsēta ir viena no četrām Ķīnas pilsētām, kura veido atsevišķu, provincēs neietilpstošu municipalitāti. Čuncjinas municipalitātē 2005. gadā dzīvoja vairāk kā 32 miljoni iedzīvotāju, tomēr pašā Čuncjinas pilsētā ir vairāk nekā 7 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta ir visai kalnaina un viena no retajām Ķīnas lielpilsētām, kurā ir salīdzinoši maz riteņbraucēju.

Vēsturiski liela upes osta, pēc Otrā pasaules kara Čuncjina kļuva par vienu no lielākajiem Ķīnas militārās rūpniecības centriem. Pilsētas apkaime bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Ap Čuncjinu ir lielākās dabasgāzes un stroncija atradnes Ķīnā. Šeit atrodas arī lielākā alumīnija rūpnīca valstī.

Pēc Triju Aizu aizsprosta pabeigšanas Čuncjinas osta spējīga uzņemt okeāna klases kuģus.

Čuncjina tiek uzskatīta par pusleģendārās Ba valsts galvaspilsētu, kas radās 11. gadsimtā p.m.ē. 316. gadā p.m.ē. to ieņēma Cjiņu valsts (Qin). 581. gadā (Suju dinastijas (Sui) laikā) pilsētu nosauca par Ju (Yu), bet 1102. gadā — par Gunu (Gong).

1189. gadā Dienvidu Sunu princis Džao Duņs (Zhao Dun), atzīmēdams savu kronēšanu, nosauca pilsētu pašreizējā vārdā.

1362. gadā (Juaņu dinastijas laikā) nemiernieku līderis Mins Judžeņs (Ming Yuzhen) Čuncjinā nodibināja neatkarīgu, īslaicīgi pastāvošo Dasjas (Daxia) karalisti. 1621. gadā īsu laiku pilsētā pastāvēja neatkarīgā Dalianas (Daliang) karaliste.

1891. gadā Čuncjina kļuva par pirmo iekšzemes ostu, kura tika atvērta ārzemniekiem.

No 1937. līdz 1945. gadam Čuncjina bija Čana Kaiši Ķīnas valdības pagaidu galvaspilsēta. To smagi bombardēja Japānas aviācija, šo gadu laikā veicot 268 uzlidojumus un nometot uz pilsētu 11 500 aviācijas bumbu. Čuncjina tiek uzskatīta par visvairāk bombardēto pilsētu Otrajā pasaules karā.

1997. gadā tika izveidota Čuncjinas municipalitāte.

 
Ģeogrāfiskā karte - Čuncjina (Chongqing Shi)
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna , ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,393 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Ģeogrāfiskā karte - Ķīna1639px-Map_of_China.svg.png
1639px-Map_of_China....
1639x1386
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ķīnaimage.jpg
image.jpg
1414x1627
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - ĶīnaChina_linguistic_map.png
China_linguistic_map...
900x1016
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - ĶīnaChina_edcp_relief_location_map.jpg
China_edcp_relief_lo...
1968x1567
freemapviewer.org
Ģeogrāfiskā karte - Ķīna2000px-Rail_map_of_China.svg.png
2000px-Rail_map_of_C...
2000x1720
freemapviewer.org
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
CNY Juaņa (Renminbi) Â¥ or å…ƒ 2
ISO Valoda
UG Uiguru valoda (Uighur language)
ZH Ķīniešu valoda (Chinese language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Butāna 
  •  Indija 
  •  Kazahstāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Laosa 
  •  Mjanma 
  •  Mongolija 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Tadžikistāna 
  •  Vjetnama 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Krievija 
Administrative Subdivision
Zeme, State, Reģions,...
Pilsēta, Ciems,...