Ļeņingradas apgabals (Leningrad Oblast)
 |
 |
Apgabals ietilpst Krievijas Ziemeļrietumu federālajā apgabalā, kur tas robežojas ar Karēliju ziemeļaustrumos, Vologdas apgabalu austrumos, Novgorodas apgabalu dienvidos un Pleskavas apgabalu dienvidrietumos. Ļeņingradas apgabala centrs ir Sanktpēterburga, kas nav šī apgabala daļa.
Apgabala iedzīvotāji pēc etniskās piederības lielākoties ir krievi (92,7 %). Apgabala austrumu daļā saglabājušies daži tūkstoši Ingrijas pamatiedzīvotāju vepsu. Pēc reliģiskās pārliecības - pareizticīgie (55,1%), reliģiozi, bet nepieder kādai reliģijai (20%), ateisti (8%).
Caur apgabala teritoriju vēsturiski gāja ceļš no varjagiem uz grieķiem, un Vecā Ladoga bija pirmā Rurika rezidences pilsēta. Vēlākos gadsimtos par šo somu, karēļu, ižoru, votu, vepsu un krievu apdzīvoto teritoriju cīnījās Zviedrijas un Krievijas valstis, līdz Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Pēteris I šeit nodibināja Krievijas caristes jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu.
Apgabals izvietojās Pēterburgas guberņas teritorijā, bet tā ziemeļu rajoni un Viborgas pilsēta vēsturiski ietilpa Somijas lielhercogistes teritorijā. Šīs teritorijas Somija zaudēja Ziemas kara rezultātā. Ivangorodas apkārtne līdz 1945. gadam ietilpa Igaunijā. Pēc PSRS sabrukuma apgabals saglabāja Ļeņingradas apgabala nosaukumu.
Ģeogrāfiskā karte - Ļeņingradas apgabals (Leningrad Oblast)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
 |
 |
| Krievijas karogs | |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| KV | Komi valoda (Komi language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
| CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
| CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |
